Līdz Miķeļiem bija jāpaveic visi lauku darbi, līdz Mārtiņiem vēl var iespēt tos, kas saistīti ar zemi. Tad gan jāmet miers un beidzot jāaiziet pie ārsta. Ja reiz ir norādījumi, kā ieziemot tehniku, iespējams veikt arī veselības revīziju.
Līdz Miķeļiem bija jāpaveic visi lauku darbi, līdz Mārtiņiem vēl var iespēt tos, kas saistīti ar zemi. Tad gan jāmet miers un beidzot jāaiziet pie ārsta. Ja reiz ir norādījumi, kā ieziemot tehniku, iespējams veikt arī veselības revīziju.
Kontaktā ar ģimenes ārstu
Pat ja nav izteiktu sūdzību, reizi gadā noteikti vajadzētu veikt vispārējās analīzes un dažus izmeklējumus, ieteic ģimenes ārsts Armands Dejus. Pilna asinsaina sirdsmieram atklās, vai nieres un aknas ir kārtībā. Lietderīgi būtu arī pārbaudīt cukura un holesterīna līmeni asinīs.
“Vasarā nevienam nav laika, bet pēc rudens darbiem gan būtu jāatrod brīdis ārstam. Cits vizīti atliek no gada uz gadu, kamēr iespējamā palīdzība vairs nav aktuāla,” novērojis mediķis. Sirds un asinsvadu sistēmu var pārbaudīt turpat ārsta kabinetā, veicot kardiogrammu, – kardiogrāfs nepieciešams, lai sertificētu mediķa praksi, tātad šādai aparatūrai jābūt .Lielas problēmas pamanīs pats ģimenes ārsts un nepieciešamības gadījumā lūgs kardiologa konsultāciju.
Katram mediķim jāpārzina, kurām pacientu grupām kādas pārbaudes vajadzīgas reizi gadā, taču labi, ja par to informēts un atgādina arī pacients. Piemēram, acu ārsts regulāri jāapmeklē diabētiķiem, kā arī tiem, kuri cieš no paaugstināta asinsspiediena vai ir vecāki par 55 gadiem. Turklāt acu ārsts šajā gadījumā nenozīmē optometristu, kas atrod piemērotas brilles. Nepieciešama acs dibena apskate, tās spiediena mērījumi.
Ar domām par vasaru
Pašlaik esot īstais laiks potei pret ērču encefalītu – kad tās devušās pie miera, var sākt jaunu kursu vai veikt nepieciešamo revakcināciju. Piemērots brīdis arī gripas profilakses vakcīnai, ja pacients to vēlas. Turklāt pusi tās cenas joprojām finansē valsts vairākām iedzīvotāju kategorijām: bērniem no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam, pieaugušajiem virs 65 gadiem, pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām.
“Kartupeļi nu sanesti pagrabā, bet sūdzības par sāpošiem kauliem rudenim tikpat raksturīgas kā tupeņu maisi,” salīdzina A.Dejus. Televīzijā un citviet ir tik daudz reklāmu par dažādām smērēm pret kaulu sāpēm, ka cilvēks izvēlas aiziet pie ārsta tikai tad, kad izmēģinājis divas trīs un sāpes nav pārgājušas. Tā nav pareizā taktika, ja arī pavasara darbos grib būt veselības pilns. “Bieži ir gadījumi, kad ar ziedi vien nepietiek, nepieciešama kompleksa pieeja, arī iekšķīgi lietojami medikamenti, kādas procedūras,” skaidro ārsts. B grupas vitamīni, kuru preparātu injekcijas zināmas kā ļoti sāpīgas, pieejami arī tabletēs.
Ne vienmēr vainīgi āboli
Ražas laiks gādā par izmaiņām ēdienkartē – vairāk ābolu, dārzeņu. Parasti rudenī saasinās kuņģa kaites. “No āboliem nerodas ne čūla, ne gastrīts, taču milzīga vēdera pūšanās varētu liecināt par aizkuņģa dziedzera problēmām. Ja tas sagādā diskomfortu, tā ir ārstam uzticama lieta,” iedrošina A.Dejus.
Augļu un dārzeņu pārbagātība nereti veicina nevērību pret higiēnas prasībām. Regulāri mazgājot rokas, cilvēks sevi pasargā gan no vīrusiem, gan citām likstām, piemēram, kašķa ērcītes ieperināšanās. Savukārt nemazgāti pārtikas produkti ir dažādu zarnu infekciju un parazītu risks. Smagākā ir askaridoze, kas rodas, ja ēd nepietiekami tīrus burkānus, – tārpi ieperinās plaušās un parasti tiek atklāti, pārbaudot aizdomas par plaušu karsoni.
Cilvēks, kas kļuvis par kāda parazīta “saimnieku”, parasti sūdzas par ēstgribas trūkumu, nepatīkamu sajūtu vēderā, sliktu dūšu, aizcietējumiem vai caureju, bet nespēku un nogurumu skaidro ar lielo darbu apjomu. Par spalīšu infekciju jādomā, ja naktī ir nieze anālā apvidū, par trihinelozi var liecināt plakstiņu tūska, sāpes muskuļos.
Padomus dod tautas pieredze
“Cilvēka organisms ir izturīgs, un ne visi, kas inficējas ar parazītu oliņām, saslimst,” tādu informāciju var atrast portālā www.farmacijamic.lv. Par laimi, tautas medicīna rudenī piedāvā parazītu draudu apjomiem līdzvērtīgu cīņas arsenālu: profilaksei der ķiploki, pelašķi, vērmeles, ķirbju sēklas.
“Lai tiktu vaļā no spalīšiem, cērmēm, ne vienmēr uzreiz jāskrien uz aptieku. Rudenī ķirbju ir daudz, tātad sēklu arī – vajag tik ēst, un bērni to labprāt dara,” stāsta Sabiedrības veselības aģentūras Liepājas reģionālās filiāles galvenā epidemioloģe Natālija Biknēvica.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izmantoja to, ka spalīšu un cērmju muskulatūru kairina un paralizē burkānu sula. Pret cērmēm ieteica uzreiz izdzert tādu daudzumu, kas izspiests no kilograma burkānu. Pēc stundas jāiedzer rīcineļļa. Vēl viens variants: klizma, kuras saturu pagatavo, novārot litrā ūdens 100 gramu ķiploku.
Farmācijas maģistra Viktora Šķiltera darbs “Daži dati par cilvēka zarnu parazītu izplatīšanos Latvijā (sevišķi Latgalē)” tika publicēts 1936. gadā. Autors raksta, ka tajā laikā ar zarnu parazītiem bijuši inficēti 25 – 40 procenti iedzīvotāju, Latgalē – ap 90 procentu skolēnu. N.Biknēvica vērtē, ka arī mūsdienās bērnu vidū inficēto varētu būt diezgan daudz. Latvijā netiek uzskaitīti ar spalīšu vai cērmju infekciju sirgstošie, tāpēc precīzu datu nav.
“Helminti ir liela slodze organismam, nereti tieši parazīti, nevis veļas pulveri vai kādi pārtikas produkti ir diatēzes vai alerģisku reakciju iemesls, jo organisms ir novājināts,” skaidro epidemioloģe. Viņa norāda, ka dzīvniekus parasti vakcinē pareizi – iepriekš izdzenot parazītus. Bērniem šādu procedūru neveic, tādējādi sekmējot smagu reakciju uz poti – lielu temperatūru, vāji izveidojušos imunitāti un citu.
