“Kalna Villiku” stāsts

Dobeles novada Zebrenes pagastā, gleznainā Zebrus ezera tuvumā, atrodas zemnieku saimniecība “Kalna Villikas”, kur dzimtas mājās dzīvo jau piektā paaudze. Gadu gaitā saimniecība vairākkārt piedzīvojusi pārmaiņas, meklējot savu attīstības ceļu. Kā tas izdevies, “Zemgales Ziņām” stāsta māju saimniece un uzņēmēja Egija Eihvalde-Lukša, kura te saimnieko kopā ar vīru Albertu un tēvu Andri.

Dzimtas īpašums cauri laikiem
Īpašums ir sadalīts trīs daļās – “Kalna Villikas”, kur šobrīd atrodas kūts un zemnieku saimniecība, “Vidus Villikas”, kas ir ģimenes dzīvojamā māja, un “Lejas Villikas”, kur mīt kaimiņi. “Dzīvojamo māju pagājušā gadsimta sākumā uzcēla mans vecvectēvs Jānis Eihvalds, kura ģimene vēlāk piedzīvoja izsūtījumu uz Sibīriju. Kolhoza laikā te tika izmitinātas kādas astoņas ģimenes. Māja bija pārbūvēta un sadalīta ar starpsienām, katrai ģimenei bija sava krāsns un ārā sava tualete,” stāsta Egija. Īpašumu nolaistā stāvoklī viņas vectēvam izdevās atgūt 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Tolaik ģimene dzīvoja Aucē dzīvoklī, bet visas brīvdienas un vasaras pagāja laukos. Aizritēja desmit gadi, kamēr savesta kārtībā dzīvojamā ēka un sakopta apkārtne. Māja gan joprojām prasa ieguldījumus – nepieciešama siltināšana un fasādes atjaunošana.

Jaunizveidotajā zemnieku saimniecībā Egijas vecāki turēja govis, cūkas un vistas, kā arī audzēja dārzeņus. “Tiem laikiem dzīvojām salīdzinoši labi, jo piena produktus realizējām paši. Mamma gatavoja krējumu, sviestu, sēja sieru, un tēvs divreiz nedēļā veda tos klientiem uz Saldu un Rīgu,” atminas Egija.

Atgriežas un izmēģina spēkus aitkopībā
Ar savu vīru Albertu Egija iepazinās jau 11. klasē, kad vasarā strādāja vietējā kafejnīcā. Pēc vidusskolas viņa pārcēlās dzīvot pie Alberta uz Dobeli, vēlāk Jelgavā pabeidza toreizējo Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot ekonomistes izglītību. Lai gan šajā jomā viņa nav strādājusi, iegūtās zināšanas noderējušas saimniecības attīstībā.

Tas bija laiks, kad ģimenē notika pārmaiņas – vecāki izšķīrās, un laukos saimniekot palika tēvs viens pats. “Sapratām, ka nav prātīgi meklēt dzīvesvietu citur, te visiem pietiek vietas, un nolēmām atgriezties,” stāsta Egija. Tā jaunā ģimene sāka saimniekot “Kalna Villikās” un liellopu vietā pievērsās biškopībai un aitkopībai. Aitu audzēšana tolaik tika aktīvi popularizēta kā īpaši perspektīva, taču realitātē saimniekošana nebija viegla. Saimniecības 12 hektāri zemes izrādījās par maz paprāvajam aitu ganāmpulkam, un darbs bija fiziski un emocionāli grūts. “Atdevi tajā īsti neredzējām. Kvalitatīva barība maksāja dārgi, tehnika bieži lūza, un jēru laikā naktis bieži nācās pavadīt kūtī. Kad 2022. gada pavasarī piedzima mūsu trešais bērns, sapratām – aitkopībā sevi esam izsmēluši,” atceras Egija. Tā pēc desmit gadiem ģimene pieņēma lēmumu aitu turēšanai pielikt punktu. Tas bija sava veida pagrieziena punkts jaunai uzņēmējdarbībai.

Sāk saldumu ražošanu
Jau piekto gadu “Kalna Villikas” ir zīmols veselīgiem saldumiem, kas tiek ražoti ārpakalpojumā no vietējām izej­vielām – smiltsērkšķiem, saimniecībā iegūtā medus un ķirbju sulas. Sortimentā ir smiltsērkšķu šerberts, ķirbju sulas šerberts, smiltsērkšķu marmelāde, konfektes “Putna piens”, medus un ingvera marmelāde, cukurgailīši un divu veidu batoniņi – smiltsērkšķu un ķirbju šerberta –, kas lieliski noder steidzīgajā dzīvesveidā, kad ir vajadzīga ātra enerģijas deva. Viens no jaunākajiem un jau populārākajiem produktiem ir dažādu garšu “Varavīksnes zefīru izlase”, ko iecienījuši pircēji visā Latvijā. Produkti izstrādāti maksimāli bez liekām piedevām, fasēti pievilcīgā iepakojumā. Šerberti tiek piedāvāti divu veidu iepakojumos – gan ikdienai, gan kā gaumīga dāvana.

Produktu ceļš līdz pircējam
Egija savus produktus nesalīdzina ar līdzīgiem konkurentu ražojumiem: “Ejam savu ceļu. Šerbertu, kas gatavots no sulām, ražojam vienīgie Latvijā. Varam lepoties ar tādiem sadarbības partneriem kā “Gemoss’’, “Lāči”, “Rāmkalni”, “Rimi Klēts” un daudziem lielākiem un mazākiem eko un dāvanu veikaliņiem vairākās Latvijas pilsētās. Katrā Latvijas reģionā ir vietas, kur var iegādāties mūsu produkciju.” Uzņēmēja skaidro, ka, strādājot ar trešajām personām, ir sava specifika – jāievēro konkrētas prasības, produkti nevar būt ar īsu realizācijas termiņu, un to cenai jābūt tādai, lai nopelnīt var ne tikai ražotājs, bet arī pārdevējs. Savukārt tuvākās apkārtnes tirdziņos Egija savu produkciju visbiežāk piedāvā pavasara tirdziņos, pilsētas svētkos un Ziemassvētku laikā. “Tas vairāk ir veids, kā satikt pircējus un reklamēt savu uzņēmumu, jo citas reklāmas kampaņas un akcijas neīstenojam,” viņa atzīst, uzsverot, ka tiešais kontakts ar klientiem ir svarīgs arī, lai gūtu atsauksmes par produktu garšu, izskatu un iepakojumu. Prieks par Dobeles novada pašvaldību, kas atbalsta vietējos ražotājus, izvēloties arī “Kalna Villiku” produkciju reprezentāciju dāvanām.

Saražotā noiets katrā veikalā lielā mērā atkarīgs no veikala vadītāja, cik lielā mērā viņš ir ieinteresēts izcelt vietējos produktus, izvietojot tos redzamākā vietā, nevis apakšējā plauktā. Tāpēc spēja veidot labu kontaktu un sadarbību ar veikala vadītājiem ir ļoti svarīga, uzsver uzņēmēja. Katram veikalam vairāk vai mazāk jau izveidojies savs klientu loks, kas iecienījuši kādus konkrētus produktus. Cilvēki no malas parasti iegriežas tikai tūrisma sezonā.

Jāizvēlas vietējie saldumi
“Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka produkti ir pārāk saldi un satur daudz cukura, taču visu nosaka mērenība – kā un cik daudz tos lietojam,” uzsver Egija. “Jebkurā gadījumā, dodoties ciemos, labāk izvēlēties vietējos saldumus, nevis ievestos.” Viņa piebilst, ka bieži vien izvēli nosaka cena. “Mūsu produkti nav no dārgākajiem, daudz kas atkarīgs arī no veikala uzcenojuma. Mazākos veikalos tie būs dārgāki, lielākos – lētāki. Savukārt tirdziņos produkciju var iegādāties mazliet lētāk un arī nogaršot. Neatsakām arī sarīkot degustācijas dažādos pasākumos.”

Dārzeņi un bites
Daļa saimniecības zemes iznomāta kaimiņiem siena ieguvei, bet atlikušajā saimnieki audzē dārzeņus, īpaši ķirbjus un lauka gurķus, kas lielākoties tiek realizēti vietējām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm un veikaliem. Ķirbjus pārsvarā piegādā svaigā veidā. Agrāk audzētas arī zemenes, bet to kopšana un pārdošana aizņēma pārāk daudz laika, un tam ir jāpievēršas nopietni, lai tas atmaksātos. Tomēr, lai zemnieku saimniecība nestu peļņu, tās darbības virzieniem jābūt daudzveidīgiem. Joprojām saimniecība nodarbojas arī ar biškopību – Alberta pārziņā ir 40 bišu saimju. Tomēr medus tirgus ir pārsātināts un tā iepirkuma cenas ir zemas, tāpēc šī nozare vairāk atstāta hobija līmenī.

Izaicinājumi un sezonalitāte
Strādājot sev, atbildība gulstas uz saviem pleciem – par visu jādomā pašam. Lai gan grāmatvedība ir ārpakalpojums, pārējie lēmumi – par produkcijas realizāciju, sortimenta attīstību un ikdienas darbu – jāpieņem nepārtraukti.

Veikali nestrādā ar priekšapmaksu, tāpēc naudas apritei jābūt lielai, lai neapstātos realizācija. Uzņēmēja uzsver, ka svarīga ir arī rūpīga darba plānošana un spēja pielāgoties situācijai: “Tas ir izaicinājums – visu laiku jāseko līdzi un jātur roka uz pulsa.” Ziemassvētkiem uzņēmums jau sāk gatavoties septembrī, kad savlaicīgi jāpasūta iepakojums, jo vēlāk lielā pieprasījuma dēļ jāgaida ļoti ilgi.

Pēc svētkiem februāris ir visklusākais mēnesis, kas parasti tiek veltīts jaunu sadarbības partneru meklēšanai. Egija novērojusi, ka, iestājoties siltākam laikam pavasarī, cilvēki atkal biežāk iegādājas saldumus – varbūt tāpēc, ka vairāk dodas ciemos vai dabā. Par iespējām piedāvāt produkciju arī kaimiņvalstīs uzņēmēja vēl tikai domā, jo praksē tas nav vienkārši – nepieciešams piedalīties tur rīkotajās tūrisma un pārtikas ražotāju izstādēs un veidot jaunus kontaktus. Izrādās, lietuvieši saldumus iecienījuši vairāk nekā igauņi.

Plāno pārstrādāt dārzeņus un pievērsties tūrismam
Par nākotnes plāniem saimnieki atklāj, ka iecerējuši paplašināt darbību un pievērsties arī dārzeņu pārstrādei. Iecerēts gatavot pēc īpašas receptes marinētus gurķus, kā arī pārstrādāt ķirbjus. Pārstrādi domāts veikt saimniecībā uz vietas, un līdz rudenim paredzēts pabeigt tam nepieciešamās telpas, kā arī izbūvēt ķirbju glabāšanai paredzēto pagrabu. “Rudenī jau ķirbji ir visiem, bet uz pavasara pusi veikalos var dabūt tikai ievestos. Pavasara sulu tūrēm mūsu ķirbji tad būtu tieši laikā,” norāda Egija.

Vēl nākotnē saimniece cer saimniecībā attīstīt tūrismu, piedāvājot degustācijas, ekskursijas un, iespējams, arī pirts rituālu, jo pati ir beigusi pirts skolu.

Starp darbu, ģimeni un laiku sev
Egijas un viņas vīra ikdiena pakārtota ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī ģimenes trim atvasēm, no kuriem vecākais dēls Arvīds iet otrajā klasē, bet jaunākie Rūdolfs un Elza vēl apmeklē bērnudārzu. Katru dienu bērni jāizvadā uz skolu un bērnudārzu. Vecāko dēlu vēl trīs reizes nedēļā vecāki ved uz mūzikas skolu Dobelē, kur viņš mācās zēnu kora klasē. Egija uzsver, ka dzīvošana laukos noteikti nav šķērslis, lai bērniem liegtu iespēju sevi pilnveidot.

Ikdienā Egija cenšas atrast laiku arī sev – jau divus gadus viņa katru rītu vingro, kas gan uzlabo fizisko labsajūtu, gan palīdz noskaņoties gaidāmajiem dienas darbiem. Ir reizes, kad izdodas noorganizēt kādas brīvdienas ārpus mājas, un tās ir patīkami pavadīt pieaugušo cilvēki aktivitātēs.

Uzdrīkstēties radīt pašam
Topošajiem uzņēmējiem Egija iesaka nebaidīties uzsākt savu uzņēmējdarbību, vienlaikus reāli izvērtējot pieejamos resursus un iespējas, kā arī būt gataviem uzņemties atbildību. “Saražot jau var, bet svarīgi ir zināt, kur un kā to realizēt, īpaši, ja tas ir nišas produkts,” viņa uzsver.

Uzņēmēja atzinīgi vērtē skolēnu mācību uzņēmumus, kas jauniešiem palīdz iegūt pārliecību par sevi un attīsta uzņēmēja domāšanu, kas nereti veidojas jau ģimenē. Uz lietām jāprot skatīties plašāk un citādāk. Arī savam dēlam Egija vienmēr mudina piedalīties skolas tirdziņos, un viņam tas ļoti patīk.

Uzņēmēja uzskata, ka sabiedrībā vairāk vajadzētu būt cilvēkiem, kuri paši rada darba vietas. “Gribētos, lai mums būtu vairāk darba devēju, nevis tikai darba ņēmēju. Cilvēki bieži ir neapmierināti ar savu darbu, bet ne vienmēr uzdrīkstas vai vēlas kaut ko mainīt. Dzīvojam tikai vienreiz!”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.