Jelgavā sākta pirmās daudzdzīvokļu mājas kompleksā renovācija. Ar otro piegājienu šai iecerei piekrituši vairums 4. līnijas 1. nama dzīvokļu īpašnieku.
Jelgavā sākta pirmās daudzdzīvokļu mājas kompleksā renovācija. Ar otro piegājienu šai iecerei piekrituši vairums 4. līnijas 1. nama dzīvokļu īpašnieku.
Vācijas Vides ministrijas atbalstītajā energoefektivitātes projektā par ēkas renovāciju varēja iesaistīties ikviena pilsētas daudzdzīvokļu māja. Nekustamā īpašuma pārvalde, kā stāsta apsaimniekošanas uzņēmuma tehniskais direktors Uldis Lazdiņš, izvēlējusies apmēram pusotru desmitu aktīvāko namu, kam analizēts siltumenerģijas patēriņš. Par ieceres īstenošanu nobalsojuši gan 4. līnijas 1. mājas, gan Helmaņa ielas 3. mājas dzīvokļu īpašnieki. Tā kā Helmaņa ielas namam tolaik vēl nebija izstrādāts atjaunošanas projekts, bet renovācijas ieceres termiņi bija saspringti, darbi tiek veikti 4. līnijā. Pārlielupes ēka saņems atlikušo vācu puses dāvinājuma daļu, un tās renovācija noritēs nākamgad.
Vācu partneri skrupulozi seko projektam
Mājas renovācija ar pamatu siltināšanu un apkures sistēmas nomaiņu sākās oktobra sākumā. U.Lazdiņš piekrīt, ka vēls rudens šiem darbiem nav piemērotākais, tomēr daudz laika prasīja dokumentācijas saskaņošana ar vācu partneriem un līgumu slēgšana. Berlīnes pārstāvji projektā iesaistījušies ļoti enerģiski. Viņu mērķis ir visus renovācijas pasākumus Jelgavā veikt nevainojami, lai tas kalpotu kā piemērs, ar kuru varētu iepazīties gan jelgavnieki, gan citu pilsētu iedzīvotāji.
Viņi iesaistījušies gan darbu apraksta sagatavošanā, gan to veicēju atlasē. Darbu un tehnoloģiju apraksts aizņem vismaz divus desmitus lappušu. Tajā skrupulozi uzskaitīta ikviena ar renovāciju saistītā darba procesa secība, izmantojamie materiāli, darbarīki, tehnoloģijas un citas nianses.
Konkursā par piemērotāko atzīts SIA “Rimts” piedāvājums. Vācu partneri ar firmas līdzšinējo veikumu iepazinās klātienē – izpētīja bērnudārza siltināšanu Ozolniekos, pārliecinājās par veikumu LLU peldbaseinā un citos objektos. Vācu būvuzraugi regulāri apmeklē 4. līnijas 1. māju, lai konstatētu darbu atbilstību. Līdz šim vācu pusei iebildumu par veikumu nav bijis.
Renovācijas laikā trīs stāvu mājā siltinās pamatus 1,10 metru dziļumā, fasādes sienas un bēniņus. Nomainīs arī logus. Sākumā bija plānots mainīt visus, tomēr sarunās sadarbības partneri piekrituši, ka nesen ieliktie var palikt. Būtiskas izmaiņas skars apkuri. Viencauruļu sistēmas vietā mājā izveidos divcauruļu. Proti, karstais ūdens visiem sildķermeņiem piekļūs pa piegādes stāvvadu, bet no radiatoriem izplūdušais apkures ūdens tiks savākts atpakaļgaitas stāvvados un nogādāts siltummezglā. Tas dzīvokļos ļaus līdzsvarot siltuma atdevi. Namā nomainīs arī visus apkures radiatorus, nodrošinās siltuma regulēšanas iespējas atbilstoši katra vajadzībām un siltuma patēriņa uzskaiti dzīvokļos. Darbi jāpabeidz līdz 17. decembrim.
Apkures izmaksas varētu samazināties uz pusi
Ēkas renovācijas projekts izmaksā 210 000 latu. Vācijas Vides ministrija tam piešķīrusi 40 procentu dāvinājumu. Savukārt par pārējo daļu – 126 000 latiem – apsaimniekotājs ņems kredītu uz 15 gadiem. Ar dzīvokļu īpašniekiem par to noslēgts pilnvarojuma līgums. Kredīta atmaksa iedzīvotāju ikmēneša izdevumus palielinās par
70 – 90 santīmiem par kvadrātmetru atkarībā no dzīvokļa platības. Pensionāriem maksājuma grafiku paredzēts pagarināt, tādējādi samazinot ikmēneša izdevumus kredīta segšanai. Pēc speciālistu aprēķiniem, pēc nama renovācijas siltuma patēriņš tajā samazināsies par 55 procentiem. “Apkures rēķini būs mazāki. Taču iedzīvotāji parasti vairāk ievēro tos rēķinus, kas palielinās,” lēš U.Lazdiņš.
SIA “Rimts” darbu vadītājs Sergejs Gubins uz jautājumu, vai jūt atšķirību starp šo māju un citiem objektiem, atbild noliedzoši. Firma strādājot kā līdz šim, un domstarpību ar vāciešu uzraugiem neesot. Viņi regulāri pārbauda veikumu. Firmas “Rimts” vadītājs Uldis Veiss skaidro, ka darba iznākums atkarīgs no veicējiem. Tā kā uzņēmuma kodols ir stabils kopš pastāvēšanas, kvalitātes problēmu nav. Citu profesiju pārstāvjus firma nav piesaistījusi. Savukārt jauniešus māca uz vietas. “Līdz ar stingrākiem nosacījumiem kreditēšanas politikā būvniecībā, vismaz mūsu uzņēmumā, strādājošo pietiek.”
Renovācijas projekta realizāciju un sadarbību ar vācu speciālistiem U.Veiss vērtē kā normālu. Viņš pauž, ka sākumā viņi acīmredzot vēlējušies pārliecināties, cik daudz šejienieši saprot no celtniecības. U.Veiss arī norāda, ka pārāk ilgi izstrādāti līgumi un citi ar projekta īstenošanu saistītie dokumenti. Mājas sakārtošanu vajadzēja sākt krietni agrāk. Tagad iedzīvotājiem jāpacieš daudz vairāk neērtību. Piemēram, pagājušajā nedēļā demontēta vecā apkures sistēma. Jaunās ierīkošana prasīs laiku. Lai darbu paveiktu ātrāk, būvnieki strādājot arī sestdienās.
***
Ko domā mājas iedzīvotāji?
Evita:
Projektu vērtēju ļoti atzinīgi. Pirmo reizi renovācija neizdevās. Jebkurā mājā ir svarīgi sakārtot ne vien iekšpusi, bet arī ārpusi. Protams, jāmaksā, ir pretinieki, bet mēs nevaram visu laiku dzīvot tikai savās kārbiņās. Pensionārus pretinieku lomā saprotu, bet viņiem solīja zināmu atbalstu. Vairāk iebilda tie, kam ir lieli kredīti. No vienas puses, saprotu šos cilvēkus, bet no otras – kāpēc man iebilst, ja gribu, lai apkārtne ir daudzmaz sakārtota. Būtiski, ka varēsim dzīvoklī paši regulēt siltumu. Līdz šim man bija lielas dusmas, ka apkures sezonā jāizmet 70 latu mēnesī, bet visu ziemu jātur logi vaļā – mūsu kāpņu telpā bija par karstu.
Cepuri nost mūsu mājas vecākajam, bez kura atbalsta nekas nenotiktu. Arī šajā reizē vāca parakstus, bija runas par viņa savtīgumu. Bet mūsdienās tā vairs necīnās, vai dabū līdzekļus vai ne. Cik esmu dzirdējusi no draugiem un radiem, kas arī mitinās dzīvokļos, nav tie māju vecākie tik aktīvi. Daudziem galvenais, lai cilvēki pastkastītēs iemet lapiņas ar skaitītāju rādījumiem. Mūsu mājas vecākais patiešām pārliecināja un cīnījās par nama uzlabošanu.
Aleksandrs:
Šāds projekts ir nepieciešams, jo siltuma cenas palielinās. Līdz ar to jāveic uzlabojumi. Cits jautājums – par kādiem līdzekļiem. Manuprāt, to vajadzēja darīt NĪP kā apsaimniekotājam, bet tas laikam būtu jāgaida ļoti ilgi. Cik zinu, citviet renovāciju veic par NĪP līdzekļiem.
Šī ir otrā reize, kad mājas iedzīvotāji domāja par projektu. Pirmajā balsojumā pirms trim gadiem pietrūka vienas balss. Šoreiz projektam piekrita vairāk cilvēku, nekā nepieciešams.
Sen vajadzēja māju renovēt. Jau tad, kad tur iegādājos dzīvokli, sāka par to runāt. Savu dzīvokli esmu siltinājis no iekšpuses. Ziemā šķita karsti, nebija ko elpot. Darbus vajadzēja īstenot, kamēr cilvēki vēl no iekšpuses nebija siltinājuši sienas. Cik esmu lasījis, pēc somu aprēķiniem, mūsu klimatā, ja māja pareizi nosiltināta, var iztikt bez apkures, jo arī elektrības spuldzītes un elektroierīces rada siltumu.
Ar Aleksandru diskutējām par renovācijas finansējumu un to, ka arī, ja darbus veiktu NĪP, iedzīvotājiem būtu jārēķinās ar paaugstinātu apsaimniekošanas maksu. Savukārt somu mītnēs pabijušie atzīst – tur nami ir kārtīgi siltināti un apkurei izmantoti nelieli virs grīdas izvietoti elektriskie radiatori.
