Oktobra beigās ziemas rapsis sasniedzis piektās līdz devītās lapas stadiju. Tumšplanumainība vietām skārusi pat piektdaļu augu ar inficēšanās pakāpi līdz pieciem procentiem no stublāja.
Oktobra beigās ziemas rapsis sasniedzis piektās līdz devītās lapas stadiju. Tumšplanumainība vietām skārusi pat piektdaļu augu ar inficēšanās pakāpi līdz pieciem procentiem no stublāja. Uz atsevišķiem augiem novērotas arī fomozās sakņu kakla puves un krustziežu miltrasas pazīmes, informē Valsts augu aizsardzības dienests.
Krustziežu alotājmuša un rapša stublāju spradži bojājuši līdz desmitajai daļai lauku. Tikpat nozīmīgu postu rapšu platību malās nodarījuši arī kailgliemeži, kas mitrajā un siltajā rudenī aktīvi turpina baroties. Nelielos apjomos augus apskādējušas zāģlapsenes.
Ziemas miežiem trešo lapu un cerošanas sākumstadijas laikā novērota tīklplankumainība, brūnplankumainība vai labību miltrasa. Šīs kaites inficējušas no pieciem līdz desmit procentiem augu. Nedaudz mazāku postu nodarījušas sakņu puves, savukārt melnā stiebrmuša invadējusi trīs augus no simta.
Arī ziemas kviešiem pašlaik trešo lapu un cerošanas sākumstadija. Labību miltrasa inficējusi pat līdz 25 procentiem kviešu, kur uz katra auga slimība skārusi salīdzinoši nelielu daļu. Pelēkplankumainība atrasta uz katra desmitā. Nedaudz vairāk konstatēta sakņu puve, bet vietām uz atsevišķiem augiem novērotas arī labību rūsu pirmās pustulas. Laukos uzdarbojas arī melnā stiebrmuša, viens no bīstamākajām labību kaitēkļiem. Kukainis ir melns, pusotru divus milimetrus garš. Bojā visus labībaugus, muša ir auglīga – gadā attīstās trīs paaudzes.
***
Graudzāļu miltrasa
Slimo visas labības un savvaļas graudzāles. Miltrasas ietekmē samazinās produktīvo stiebru skaits, graudu svars, proteīna daudzums tajos. Miežu un kviešu potenciālā raža var samazināties par 40 procentiem. Bojā visas auga daļas. Parādās stiebrošanas, pēdējos gados arī cerošanas fāzē. Uz stiebra apakšējās daļas un lapām nelieli plankumi, kas pārklāti ar baltu tīmekļveida apsarmi, kas pakāpeniski kļūst biezāka un tumšāka. Inficēšanos veicina ieņēmīgas šķirnes, sabiezināti sējumi, pārbagāts slāpekļa mēslojums un nezāļainība.
No www.bayercropscience.lv
