Šā gada sporta sezona lielajā apritē saistās ar cīņām par olimpiskajām ceļazīmēm uz «Pekinu 2008». Sporta veidā, kur ceļā uz Ķīnu konkurence ir viena no nežēlīgākajām, iesaistījušies arī Jelgavas kanoe airētāji.
Šā gada sporta sezona lielajā apritē saistās ar cīņām par olimpiskajām ceļazīmēm uz “Pekinu 2008”. Sporta veidā, kur ceļā uz Ķīnu konkurence ir viena no nežēlīgākajām, iesaistījušies arī Jelgavas kanoe airētāji.
Saruna ar Gati Pranku, Andreju Šudeiķi un treneri Sergeju Bobkovu notiek jau rudens pusē sporta skolas treniņbāzē Lielupes malā.
Jūsu pirmie soļi sportā sākās ar…
G.P.: … vispirms ar orientēšanās sportu, līdz kaimiņpuika pierunāja airēt. Tolaik gāju astotajā klasē. Vispirms dažus mēnešus pamēģināju smaiļošanā pie Leldes Laures, pēc tam pārgāju uz kanoe.
A.Š.: … ar peldēšanas treniņiem, līdz 1997. gadā Bobkovs juniors mani atvilka uz kanoe.
Pirmie individuālie panākumi tika gūti…
G.P.: … 2002. gadā, kad tepat 1000 metros finišēju ceturtais aiz trīs igauņiem, taču veiksmīgākais no Latvijas.
A.Š.: … Jelgavas rudens maratonā, kur uzvarēju.
Kad sākāt airēt duetā?
G.P.: Sāku 2004. gadā pārī ar Igoru Eismontu.
A.Š.: Ar Gati kopā no 2005. gada sezonas.
Doma par olimpisko startu radās…
S.B.: … 2005. gadā Zagrebā, Horvātijā pasaules čempionātā, kad, novērtējot dalībnieku meistarības līmeni, sapratu – mūsējie varētu pacīnīties.
Ceļš uz augstākajām sporta virsotnēm prasa lielus izdevumus.
A.Š.: Esam Latvijas Olimpiskās vienības C grupas sastāvā, kas gan nav pārāk jūtams atbalsts. Visus galvenos izdevumus sedz Zemgales Olimpiskais centrs. Lai iekļūtu B sastāvā, vajadzēja pasaules čempionātā izcīnīt desmito vietu. Kā zināt, palikām vienpadsmitie. Varbūt LOV mūs par to vienu vietu “apžēlos”…
Augsti mērķi – tas ir arī augstvērtīgs inventārs.
S.B.: Cenšamies turēt līdzi elitei. Puiši startē Polijas ražojuma laivā divniekā, bet vieniniekos – ar portugāļu “Eho”. Airi no Kauņā bāzētās ungāru – lietuviešu kopfirmas. Inventārs airēšanā kalpo ilgi, vienīgi airētāju tērpi jāmaina katru gadu.
Olimpiskā atlase vēl notiks…
S.B.: … nākamajā gadā no
15. līdz 18. maijam Itālijā, Milānā, kur acīmredzot eiropieši dalīs trīs ceļazīmes uz Pekinu (konkurenti vairs nebūs tie, kas ceļazīmi jau ieguvuši, iekļūstot šāgada pasaules čempionāta pirmajā sešniekā). Ir vēl viens rezerves variants, taču labāk visu atrisināt Milānā.
Līdz ar jums uz ceļazīmi pretendēs…
G.P., A.Š.: … Krievijas, Ukrainas, Spānijas, Čehijas un Francijas airētāji, visi uz šīm trim vietām. Izņemot čehus, kurus vada vieninieku kanoe leģenda Doktors, pārējos dažāda ranga sacensībās kaut reizi esam pārspējuši, atliek to atkārtot Milānā.
Starts maijā, tātad treniņi būs siltākos ūdeņos.
S.B.: Galveno darbu veiksim Spānijā kopā ar Latvijas smaiļotāju divnieku, kam jau Pekinas ceļazīme rokā. Bet sagatavošanās sākums būs tepat mājās, mūsu bāzē, kur ceram, ka reiz būs arī siltas garderobes un silta duša.
Milānas trase ir no patīkamākajām?
A.Š., G.P.: Ja veiksies, tad noteikti. Taču mūsu sporta veidā galvenais ir laika apstākļi. Līdz šim patīkamākas likušās Zagrebas un Račicas (Čehijā) trases.
Vai saspringtajā treniņu un sacensību ritmā iekrīt arī kāds brīvāks brīdis?
A.Š., G.P.: Brīvā laika maz. Tik vien iznāk kā īsu laika sprīdi ar draugiem atpūsties kādā saietā. Pārmaiņas pēc pieveikt orientēšanās trasi (Gatis) vai paskriet krosu (Andrejs).
Kā saprotaties ar treneri?
G.P., A.Š.: Mums ir lielisks treneris, savā laikā un savā vietā! Lai visiem būtu tāds!
Vienmēr atradīsies kāds labs vārds vēl kādam.
A.Š.: Paldies manai pirmajai trenerei Anželikai Paeglei peldēšanā, kur guvu sportiskās sagatavotības pamatu.
G.P.: Un mūsu vecākiem noteikti!
Lai olimpiskajā gadā veiksme būtu jūsu sabiedrotā vienmēr un visur!
A.Š., G.P., S.B.: Paldies.
