Kurš Jelgavā svinēja cūkas dzimšanas dienu un dzirdīja vistas ar vīnu?

Arvien lielāku popularitāti jelgavnieku un droši vien arī kādu pilsētas viesu vidū guvis Jelgavas Pilsētas bibliotēkas piedāvātais sarunu cikls “Novadpētniecības ceturtdienas – tas esot noticis Jelgavā”. Aktivitāti vada novadpētniecības speciāliste Andra Poota. Tikšanos mērķis ir apmeklētājus iepazīstināt ar tādām Jelgavas vēstures lapaspusēm, kas lielākajai daļai cilvēku līdz šim bijušas svešas. Maija nogalē notika piektais sarunu cikls. Šoreiz uzmanības centrā bija Kristiana Bornmana poēma “Jelgava” un skatījums uz pilsētu no hercoga Frīdriha II Kazimira Ketlera, kuram tolaik piederēja vara, redzespunkta.

Senas kartes un grāmatas vecajā drukā

Sagatavot vēstījumu par laiku Jelgavā pirms 340 gadiem vai vēl senāk ir pārbaudījums. Nereti tas nozīmē, ka nepieciešami grūtāk pieejami materiāli, tātad jādodas uz Latvijas Nacionālo bibliotēku un jāizmanto Reto grāmatu un rokrakstu krājums, par kura eksistenci daudzi pat nenojauš, taču Andrai šis ceļš, šķiet, ir labi iestaigāts. Ir jālasa seni iespieddarbi, tajā skaitā vecajā drukā, jāpētī vecas kartes un plāni. Citiem vārdiem, ir jāvelta daudz darba, lai sagatavotos šādai aktivitātei, taču rezultātā vismaz saujiņa interesentu kļūst zinošāki par savas pilsētas vēsturi un attīstību.

Šajā tikšanās reizē varēja apskatīt pilsētas plānu no 1700. gada un uzzināt par Kristiāna Bornmana (1639–1714) Jelgavai veltīto slavas dziesmu – poēmu “Mitau”. Latviski to atdzejojis Valdis Bisenieks, un tā lasāma rakstu krājumā “Senā Jelgava” (2010), kas pieejams visās pilsētas bibliotēkās. Otra ļoti neparastā personība, par kuru varēja uzzināt vairāk, bija Bornmana laikabiedrs, Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs Ketlers (1650–1698).