Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas paredz ieviest pienākumu pārtikas un saimniecības preču tirgotājiem nodrošināt savos veikalos arī drukāto mediju tirdzniecību.
Priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzis EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, rosinot papildināt likumu ar jaunu pantu par obligātu preses izdevumu pieejamību veikalos. Konkrētas prasības izdevumu izvietošanai tirdzniecības vietās vēl noteiktu Ministru kabinets.
Ideju par šāda pienākuma noteikšanu veikaliem virzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija. Tās valdes loceklis Guntars Kļavinskis iepriekš aģentūrai LETA pauda neapmierinātību, ka ir vairākas veikalu ķēdes, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas tirgot preses izdevumus. Lielākā no tām esot “Lidl”. Situācijas risināšanai asociācija vērsās pie EM.
Tagad iesniegtajos priekšlikumos EM klāsta, ka šāds regulējums veicinātu sabiedrības piekļuvi “uzticamai un daudzveidīgai informācijai visā Latvijas teritorijā, kā arī mazinātu informatīvo nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem”.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka pēdējos gados būtiski samazinās drukātās preses izplatīšanas infrastruktūra, tostarp tiek slēgtas specializētās preses tirdzniecības vietas un pieaug izplatīšanas izmaksas. Daudzviet pārtikas veikali esot kļuvuši par vienīgajām regulāri pieejamajām vietām, kur iespējams iegādāties preses izdevumus.
Priekšlikuma iesniedzējs uzskata, ka šāda kārtība veicinātu reģionālo un vietējo mediju ekonomisko ilgtspēju, kā arī stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un mazinātu riskus, kas saistīti ar kvalitatīvas informācijas pieejamības samazināšanos. EM traktējumā, drukātās preses tirdzniecībai nepieciešami minimāli resursi un daudzi tirgotāji šo pakalpojumu jau nodrošina, līdz ar to iecere uzskatāma par samērīgu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, komentējot EM rosinājumu, aģentūrai LETA norādīja, ka gadījumā, ja tā mērķis ir mazināt viena uzņēmuma monopolu un veicināt tā darbību plašākās sabiedrības interesēs, šāds risinājums vērtējams pozitīvi.
Vienlaikus Danusēvičs uzsvēra, ka šādai pieejai vajadzētu būt brīvprātīgai, nevis noteiktai kā obligātai prasībai.
Vaicāts, kādēļ tirgotāji ne vienmēr savā klāstā iekļauj preses izdevumus, Danusēvičs norādīja, ka lēmumu par to, kur un kādi izdevumi tiek izplatīti, pieņem SIA “Preses serviss”. Ja kāds veikals vēlas pārdot preses izdevumus, tad jautājums ir, vai “Preses serviss” vēlas tos piegādāt.
Pēc Danusēviča teiktā, lai tirgotāji varētu paplašināt savu klāstu ar preses izdevumiem, “Preses servisam” jābūt gan vēlmei, gan iespējām nodrošināt preses piegādi, kā arī izdevumu savākšanu vai likvidēšanu. Šādā gadījumā tirgū rastos papildu ieņēmumi no preses izplatīšanas.
Viņš arī norādīja, ka katram tirgotājam pašam jāizvērtē, vai tam ir pietiekami daudz vietas un interese preses izdevumu izvietošanai un tirdzniecībai.
Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis norādīja, ka pašlaik priekšlikums paredz tikai attiecīgu normu likumā, savukārt konkrēto kārtību, kā un kur nodrošināma drukātās preses pieejamība, noteiks Ministru kabineta noteikumi.
Līcis skaidroja, ka iniciatīva tapusi sadarbībā ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju un tās mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem plašākas iespējas iegādāties drukātos medijus. Viņš norādīja, ka daļa tirdzniecības ķēžu preses izdevumus tirgo, bet daļa to nedara, tādēļ jo plašāka būs informācijas pieejamība, jo lielāks ieguvums būs gan iedzīvotājiem, gan valstij.
Vienlaikus Līcis uzsvēra nepieciešamību izstrādāt skaidrus noteikumus, kas sakārtotu tirgus vidi. “Labi apzināms, ka tirgotāji nav sliktie cilvēki, šeit vienkārši ir jāsakārto vide, lai visiem būtu saprotami un pieņemami noteikumi,” sacīja Līcis.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti maija otrajā pusē otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai Latvijā varētu ieviest Eiropas Mediju brīvības aktu, iepriekš skaidroja Kultūras ministrija (KM).
Precizētos grozījumus valdība atbalstīja sēdē 20. janvārī. Līdz ar grozījumiem likumā plānots ieviest definīcijas tādiem ar medijiem saistītiem apzīmējumiem kā mediju pakalpojums, mediju pakalpojumu sniedzējs, tiešsaistes platforma, mediju tirgus koncentrācija, patiesais labuma guvējs un valsts reklāma.
Tāpat papildināts likuma pants, kas nosaka masu informācijas līdzekļa dibināšanu. Līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā, iesniedzot pieteikumu.
Plānots arī noteikt, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs (UR) lūdz KM atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.
Tāpat mediju pakalpojumu sniedzējiem līdz kārtējā gada 1. jūlijam UR būs jāiesniedz pārskats par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. UR valsts notārs iesniegto dokumentu pievienos attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļaus to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu.
Ja mediju nodrošinātājs ir juridiska persona vai veidojums, kas reģistrēts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, pieteikumā par medija reģistrāciju būs jāpievieno arī informācija no attiecīgās valsts par tā patiesajiem labuma guvējiem saskaņā ar tur spēkā esošajiem noteikumiem.
Savukārt, ja mediju pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā, pirms pieteikuma iesniegšanas tam būs jāreģistrē savs patiesais labuma guvējs UR patieso labuma guvēju reģistrā saskaņā ar likumu.
Būs arī jāpārskata ar Masu informācijas līdzekļu reģistra uzturēšanu saistītie aspekti – reģistrācijas procedūra, definīcija un subjekta izslēgšanas no reģistra kārtība, paredzot esošā Masu informācijas līdzekļu reģistra konceptuālu pārveidi uz mediju pakalpojumu sniedzēju, un jānodrošina jaunas datu kopas pakāpeniska izveidošana Latvijas Atvērto datu portālā par publisko personu finansējuma piešķīrumiem valsts reklāmai.
LŽA 12. janvārī, dienu pirms grozījumus gatavojās skatīt valdība, paziņoja, ka organizācija kategoriski iebilst pret KM virzītajiem grozījumiem, kas, aizbildinoties ar tehnisku terminoloģijas precizēšanu, faktiski būtiski un nepamatoti ierobežo mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbību.
Asociācija norādīja, ka grozījumu likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem mērķis formāli ir pārņemt Eiropas regulu, taču tajā “pa kluso” tiek ieviesta šķietami nebūtiska vārda nomaiņa, likuma 7. pantā aizstājot jēdzienu “noslēpums” ar “informācija”. Šī izmaiņa nav terminoloģisks sīkums – tā radikāli paplašina aizlieguma tvērumu, padarot par nepublicējamu praktiski jebkādu ministriju un iestāžu iekšējai lietošanai paredzētu informāciju, uzsvēra LŽA.
LŽA pēc tam tikās ar KM un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu grozījumus. Tikšanās laikā panākta vienošanās par izmaiņām Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanai Latvijā, tostarp publiskajā telpā plašāku rezonansi raisījušo likuma 7. panta plašo tvērumu. Šobrīd grozījumi 7. pantā nav paredzēti.
