Nesen redakcijā vērsās Diāna Āboliņa, lai pastāstītu kādu aizkustinošu stāstu, no kura mēs katrs varam mācīties. Kopš janvāra viņa ir oficiāli noformēta kā jelgavnieka Visvalža Urbana asistente. Dzīve šo vīru nav saudzējusi, taču tagad, par laimi, tā ir kļuvusi daudzkārt gaišāka. Vairāk nekā gadu Diāna par to veidojusi dokumentālas īsfilmiņas, ko publicējusi savā “TikTok” kontā. Tā ir pieredze, par kuru var teikt – no aizmirstības līdz atzinībai.
Sāk ar mājokļa sakopšanu
Ar jelgavnieku Visvaldi Urbanu Diāna Āboliņa un viņas dzīvesbiedrs iepazinās 2023. gadā, savukārt kopš šī gada janvāra sieviete oficiāli ir viņa asistente. “Mēs atsaucāmies uz viņa palīdzības lūgumu, ko dzirdējām radio, un aizvedām viņam plītiņu. Pirmajai brauciena reizei sekoja nākamās, kad onkulim piegādājām produktus un citas nepieciešamas lietas. Iedevām naudu gāzes balona nomaiņai, lai Visvaldis normāli varētu sev pagatavot ēdienu. Nomainījām lampas, lai dzīvesvietā būtu gaišs.” Jāpiebilst, ka kungs ir uzaudzis bērnunamā, un viņam nav neviena radinieka, kurš varētu sniegt palīdzīgu roku. Par viņu rūpējas sociālais dienests un labdarības organizācijas.
1994. gadā Visvaldi un viņa sieviņu Noru piemeklēja nelaime. Abi cieta smagā satiksmes negadījumā, kuru izraisīja dzērājšoferis. 2015. gadā Nora devās mūžībā un kungs palika viens. Īsti viņš nespēja parūpēties ne par sevi, ne savu mājokli, jo bija 2. grupas invalīds. Ar vienu aci Visvaldis neredzēja vispār, bet ar otru – vien četrdesmit procentu. Citiem vārdiem, ļoti sliktās redzes dēļ dzīvoja kā miglā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.