Pilsētas galvenais mākslinieks un arī pašvaldība ar laiku vēloties Jelgavā radīt un uzstādīt pulksteni, kas varētu kļūt par pilsētas atpazīstamības simbolu.
Pilsētas galvenais mākslinieks un arī pašvaldība ar laiku vēloties Jelgavā radīt un uzstādīt pulksteni, kas varētu kļūt par pilsētas atpazīstamības simbolu. Diemžēl pašreizējie Jelgavā izvietotie ne vienmēr rāda pareizu laiku, un iedzīvotāji uzskata, ka to ir par maz.
“Pulkstenis piesaista uzmanību, ne velti agrāk tos lika baznīcu torņos un citās augstās celtnēs. Tādēļ arī Jelgavā laikrāži iederētos krietni vairāk, nekā ir pašreiz,” skaidro pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis.
Nesen notikušajā arhitektūras simpozijā tā dalībnieki atzinuši, ka pulksteņi varētu būt tā mazā arhitektūras forma, kas atdzīvinātu Jelgavu. “Mēs būsim atvērti ikvienai idejai,” piebilst galvenais mākslinieks.
Pašvaldībai esot vīzija radīt vienu pulksteni, pēc kura, ieraugot fotogrāfijās, ikviens atpazītu Jelgavu, un kā reālākā tā atrašanās vieta tiek minēts Sudrabu Edžus un Pasta ielas krustojums, kur atrodas padomju laikos būvētais, bet jau vairākus gadus nestrādājošais laikrādis. Saimnieku šim mantojumam mēģināts atrast vairākkārt, taču visi augsto izmaksu dēļ atteikušies. Pat pretējā ielas pusē esošā “Rimi” vadība G.Svikulim retoriski jautājusi: “Jūs zināt, cik mums krējuma burciņu jāpārdod, lai uzturētu pulksteni?”
Bērnu un jauniešu centra “Junda” pedagogs inženieris dizainers Andulis Krūmiņš ar ideju, ka Jelgavai būtu vajadzīgi savi “Laimes pulksteņi”, bija iededzies jau septiņdesmito gadu beigās, tādēļ ar lielāko rūpniecības uzņēmumu atbalstu tapa pulksteņi termometri uz viesnīcas “Jelgava” un autoostas jumta, Tērvetes ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī Pasta un Sudrabu Edžus ielas stūrī.
Laikrāžus A.Krūmiņš kopā ar radioelektroniķi Māri Jansonu gan projektēja, gan būvēja, un par piemērotākajām to gaismām tolaik tika atzītas automašīnas VAZ virzienu rādītāju 12 voltu lampiņas. Šīs ierīces nokalpoja apmēram desmit gadu un būtu kalpojušas vēl šodien, ja vien tiktu pienācīgi aprūpētas. Deviņdesmito gadu sākumā pulksteni termometru, kas atradās Pasta un Sudrabu Edžus ielas stūrī, A.Krūmiņš sāka pārbūvēt, taču darbs palika nepabeigts. Ne visi pilsētas laikrāži rāda pareizu laiku, bet, visuzticamākais, pateicoties vienam cilvēkam – uzņēmuma “Elektrovilciens” sakaru mehāniķim Jurim Šmaļam –, ir Jelgavas dzelzceļa stacijā redzamais. “Katru rītu klausos raidstacijas BBC ziņoto pareizo laiku un, ja nepieciešams, pulksteni pieregulēju. Tas kalpo jau kopš 1954. gada, taču joprojām ir precīzs. Tiesa, tam grūti piekļūt, piemēram, lai nomazgātu ciparnīcu,” “Ziņām” pastāstīja J.Šmaļs.
Laikrādis pie kafejnīcas “Silva” aizgāja nebūtībā neprecizitātes dēļ, šķiet, līdzīgs liktenis piemeklē arī Mātera ielā pie Lielās ielas novietoto. Izrādās, satelīts raidot nepareizu signālu, un jau divas firmas neesot spējušas pulksteni salabot. Diemžēl konkrētu dienu, kad tas rādīšot pareizu laiku, uzturētāji – tuvējā aptieka – prognozēt nevar.
