Mana darba nedēļa Bērzu kapsētā ilgst no otrdienas līdz sestdienai. Darba mums netrūkst, jo, tā kā šeit ir atklātā tipa kapsēta, kur apglabāt var ikvienu jelgavnieku, katru dienu notiek pat trīs četras ceremonijas.
Mana darba nedēļa Bērzu kapsētā ilgst no otrdienas līdz sestdienai. Darba mums netrūkst, jo, tā kā šeit ir atklātā tipa kapsēta, kur apglabāt var ikvienu jelgavnieku, katru dienu notiek pat trīs četras ceremonijas.
Kā otrdienas rītā pulksten astoņos ierodos darbā, apsēsties vairs nevar – nāk cilvēki ar norīkojumiem, lai ierādītu un iemērītu atdusas vietas. Nav tā, ka jaunas var izvēlēties pēc sirds patikas. Kapsētu esam sadalījuši tādos kā sektoros – ir pareizticīgajiem un vecticībniekiem domāts rajons, atsevišķi arī luterāņiem un katoļiem. Pārsvarā viss atšķiras ar krustiem – latviešiem tie vienkāršākie.
Pašlaik lielākie darbi saistīti ar kapu sakopšanu, jo lapas birst katru dienu. Spējam tik nogrābt, kad jau nākamajā rītā šķiet – nekas nav darīts. Vispirms tīrību ieviešam tur, kur plānotas tuvākās bēres.
Otrajā nedēļas dienā bija tikai viena izvadīšana, taču šajā dienā ir vislielākie “papīra darbi”, jo cits pēc cita nāk tuvinieki, lai sakārtotu dokumentāciju atvadu rīkošanai.
Manā pakļautībā strādā divi racēji un divas darbinieces, kas uzkopj kapu teritoriju. Vīri nereti ierodas jau pulksten sešos no rīta, jo līdz desmitiem, kad notiek pirmā izvadīšana, visiem kapiņiem jābūt izraktiem. Dienā var būt pat četras bēres. Ceremonijas sākas ik pēc stundas, tādēļ viņiem dienas gaitā jāpagūst visas atdusas vietas aizrakt. Problēmu arī netrūkst, jo vecajos kapos, kur zemākas vietas, bedres mēdz iegrūt. Tad rok no jauna.
Būtībā katru dienu viss sākas no gala. Trešdien bija trīs bēres – pulksten 12, 14 un 16. Nākamajā dienā izvadījām divus nelaiķus, tikpat arī vakar, bet šodien plānotas vienas bēres. Tā šonedēļ aizsaulē būs pavadīti deviņi cilvēki, bet no gada sākuma – jau 302.
Pirms bērēm mūsu pienākums ir sakārtot kapliču, lielākoties es arī izvadīšanas laikā skandinu lielo zvanu. Kā katru gadu, svecīšu svētki Bērzu kapsētā notiek novembra beigās sestdienā, šogad tas būs 24. novembrī pulksten 13.30. Taču jau tagad vērojama liela rosība, jo pirms ziemas atdusas vietas sakopj ne tikai tuvinieki, bet arī mūsu darbinieki.
Bijis tā, ka pēdējās bēres dienā ir tikai pulksten piecos vakarā vai pat ar novēlošanos. Tad ir tumsa, cilvēki ar svecītēm rokās, taču tādas atvadas izdodas tik ļoti skaistas un sirsnīgas! Līdzīgi arī svecīšu svētkos, kas Bērzu kapos ir lielākais pasākums, – lai arī liesmiņas sadegtas pēcpusdienā, tās mirdz vēl tumsā. Tas ir iespaidīgi.
Pašlaik intensīvs darbs rit, lai uzceltu malkas glabāšanas novietni. Tā nepieciešama darbinieku telpu apsildei. Mēs nevaram izvēlēties darba laiku – līst, snieg vai krusa birst, vīriem ir jāiet un kaps jārok. Tad smaidām, ka viņi dodas kā uz modes skati, jo vairākas reizes dienā jāpārģērbjas. Bedrītes rok vienā apģērbā, uz bērēm dodas citā. Mitrās drēbes jāizžāvē, un tam lieti noder lielā apaļā krāsns.
Esmu gandarīta, ka varam ļoti labi sadarboties ar mūsu vadību – aģentūru “Pilsētsaimniecība”. Tā izprot mūsu vajadzības, sagādā darbarīkus un apģērbu.
