Jaunieši var apgūt teorētiskās un praktiskās prasmes automobiļu uzbūvē, tehniskajā apkopē un ekspluatācijā, kā arī praktiskas iemaņas automehāniķa darbā gan Jelgavas Amatniecības vidusskolā, gan Zaļenieku arodvidusskolā, kurp arī devāmies lūkoties.
Jaunieši var apgūt teorētiskās un praktiskās prasmes automobiļu uzbūvē, tehniskajā apkopē un ekspluatācijā, kā arī praktiskas iemaņas automehāniķa darbā gan Jelgavas Amatniecības vidusskolā, gan Zaļenieku arodvidusskolā, kurp arī devāmies lūkoties.
“Lauksaimniecības mehanizatorus sākām gatavot 1985. gadā. Mainoties pieprasījumam, izveidojām trīsgadīgu autoatslēdznieku programmu, bet kopš 1995. gada mācām automehāniķus. Esam cēluši savu līmeni, piedāvājot četrgadīgu profesionālās vidējās izglītības programmu,” stāsta Zaļenieku arodvidusskolas direktore Lilita Leoho, atklājot, ka automehāniķa profesija ir ļoti pieprasīta. Lai to apgūtu, katru gadu veidojas konkurss, kurā tiek vērtētas sekmes, 9. klasi beidzot, kā arī norisinās pārrunas.
“Lielākajai daļai interesi par automehāniķa arodu radījuši tēvi, jo teju visiem ģimenē ir automašīna. Jaunieši vēlas paši remontēt un braukt,” teic izglītības iestādes vadītāja, gan atzīstot, ka ne visi audzēkņi dienās strādās savā profesijā: “Pēc 1. kursa var redzēt, kādu interesi puisis izrāda praktiskajos darbos, vai vasarā viņš nolēmis strādāt par palīgu kādā servisā vai, piemēram, celtniecībā”.
Vērtējot mācību programmu, direktore atzīst, ka tā ir ļoti vispusīga – nav vērsta uz atsevišķām automobiļu markām. “Darba devēji uzskata, ka galvenais skolā iegūt attieksmi pret darbu, lai jaunietis prastu komunicēt, ar cieņu izturētos pret uzņēmumu un saprastu, kas ir auto un kā tas darbojas. Pārējais audzēknim jāmācās praksē. Ja attieksme ir pozitīva, darba devēji nāk pretī,” teic L.Leoho, atklājot, ka izglītības iestādei izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem servisiem gan Jelgavā, gan Rīgā. Prakšu laikā audzēkņiem izdodas apgūt arī tādas zināšanas, ko skolā nemāca, piemēram, krāsošanu.
Mācību programma ir sarežģīta. Līdztekus vispārīgiem priekšmetiem audzēkņi apgūst mašīnmācības pamatus, rasēšanu, automobiļa uzbūvi, tā elektroiekārtas, tehnisko apkopi un remontu. Puiši (gadu laikā bijusi tikai viena meitene) mācās metināt un veikt atslēdznieka darbus. “Jaunieši, kas beidz mūsu skolu, ļoti veiksmīgi startē augstāko mācību iestāžu tehniskajās fakultātēs. Viņu zināšanas atbilst 2. kuram,” atklāj direktore. Tomēr augstais izglītības līmenis ir par pamatu audzēkņu “atbirumam” – parasti tiem, kam, absolvējot pamatskolu, bijušas vājas sekmes.
Papildus mācībām puiši var darboties tehniskajā pulciņā, kur skolas mazajā servisā pieredzējušu pasniedzēju Elmāra Antona un Modra Saukāna vadībā iespējams dziļāk un pamatīgāk apgūt profesijas praktisko pusi.
“Materiāli tehniskā bāze ir pietiekama, bet to vajadzētu atjaunot reizi pāris gados. Lai to nodrošinātu, talkā varētu nākt darba devēji, jo skolai tam līdzekļu nav,” pauž L.Leoho.
Vēl pirms diviem gadiem programmā bija iekļauta autovadītāja mācība, tagad puiši bez maksas var apgūt tikai satiksmes noteikumus un kustības drošību. “Tas ir liels mīnuss. Kas tas par automehāniķi, kurš neprot braukt! Šīs lietas kaut kā neiet kopā,” pārliecināta direktore, atklājot, ka mācību iestāde organizē maksas grupas, lai audzēkņi tomēr tiktu pie autovadītāja tiesībām. Četru gadu laikā to izmanto visi topošie automehāniķi.
“Nav viegli pēc 9. klases izvēlēties profesiju. Mūsu galvenais uzdevums arodskolā ir iemācīt pareizu attieksmi pret darbu, lai audzēknis saprastu, ka nekas nenotiek uzreiz. Par meistaru kļūst tikai ar gadiem. Ja būs mīlestība pret darbu, visu var iemācīties,” uzsver Zaļenieku arodvidusskolas direktore.
