Šoruden kampaņas «Stop – pārslodze!» nolūks bija vērst uzmanību uz darbinieku balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem.
Šoruden kampaņas “Stop – pārslodze!” nolūks bija vērst uzmanību uz darbinieku balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem. Pēdējos gados pie mums strauji izplatījušās fiziskas pārslodzes izraisītas slimības. Pirms desmit gadiem šādas darbā iegūtas kaites konstatēja desmit procentiem nodarbināto, pašlaik – 65 procentiem.
Mūsu uzņēmumos un iestādēs, tāpat kā daudzviet Eiropā, strādājošie pakļauti ne vien fiziskai, bet arī garīgai pārslodzei, ko rada stress un monotons darbs. Šoruden kampaņa “Stop – pārslodze!” centās vairāk pievērst darba devēju un sabiedrības uzmanību šai darba vides problēmai.
Statistika nav iepriecinoša
Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotajiem datiem, fiziskās slodzes riskam vairāk pakļauti vīrieši (67 procenti), savukārt sievietes biežāk strādā ar datoru (41 procents). VDI, aptaujājot 2000 nodarbināto, secināts, ka gandrīz 64 procentiem veselības problēmas izraisa poza darba laikā, vairāk nekā pusei sūdzības par veselību radušās, pārvietojot smagus priekšmetus, bet 56 procentiem to iemesls ir vienveidīgas kustības. Aptauja liecina, ka tikai 15 procenti strādājošo ievēro atpūtas pauzes un veic relaksācijas vingrinājumus, piektā daļa to dara dažreiz, bet trešā daļa neievēro minētos nosacījumus. Tālab nepieciešamas gan informatīvās kampaņas, gan labās prakses piemēri, lai rosinātu darba devējus un strādājošos vairāk interesēties par efektīvāku un labāku darba organizāciju savā uzņēmumā, piemēram, izmantot palīglīdzekļus, ievērot nepieciešamo pārtraukumu.
Šogad kampaņas mērķis bija pievērst uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem. Eiropas nedēļa drošībai un veselībai darbā beidzās ar pieredzes apmaiņas konferenci. Tā atklāja, ka līdzīgas tendences vērojamas arī citviet. Katrs ceturtais Eiropas darba ņēmējs sūdzas par muguras sāpēm, bet nedaudz mazāks skaits darba ņēmēju – par muskuļu sāpēm, pauž pasākuma organizatoru pārstāve Kristīne Circene.
Nozares, kur slimo visvairāk
No balsta un kustību aparāta slimībām (BKAS) cieš ne vien fiziska darba darītāji, bet gandrīz visu nozaru pārstāvji. Visvairāk šie veselības traucējumi izplatīti lauksaimniecībā un mežizstrādē, transportā un celtniecībā. Šoreiz vairāk par problēmām lauksaimniecībā.
Valsts darba inspekcijas arodslimību pārstāvji atzīst, ka lauksaimniecībā raksturīgi ne vien negadījumi un traumas, bet arī arodveselības problēmas. Izplatītākās ir BKAS. Lauksaimniecībā strādnieki visvairāk pakļauti muguras apakšdaļas un augšējo ekstremitāšu slimību riskam. Gandrīz divas trešdaļas nodarbināto strādā sāpīgās pozās, apmēram puse pārnēsā smagumus vai lielāko daļu darba laika veic atkārtotas kustības ar rokām.
BKAS ietekmē ķermeņa muskuļus, locītavas, cīpslas, saites, kaulus un nervus muguras, kakla un plecu daļā, kā arī augšējās ekstremitātēs un mazākā mērā – apakšējās. Arī kravu apstrāde ar rokām, bieža noliekšanās un pagriešanās uz sāniem, smags, fizisks darbs un visa ķermeņa vibrācijas var izraisīt BKAS, kas laika gaitā progresē. Šīs slimības var rasties arī lūzumu un izmežģījumu dēļ pēc pārciestiem negadījumiem.
Lauksaimniecībā netrūkst fiziski smaga darba, kas pakļauj strādniekus BKAS riskam. Pie tiem pieder gan siena ķīpu pārnēsāšana un lauksaimniecības dzīvnieku aprūpe, darbs neērtās, statiskās pozās, piemēram, ar saliektu muguru vai tupus, tāpat rakšana ar lielu spēku, darbs ar virs galvas izstieptām rokām, novācot augļus. Arī traktoru vadīšana, ķermeņa pakļaušana vibrāciju un triecienu iedarbībai un motorzāģu izmantošana, pakļaujot plaukstu un roku vibrācijai, pieder pie veselības riskiem.
Arī citviet liels traumatisms
Kampaņas noslēguma konferencē tika izklāstīta arī citu valstu pieredze. Pēc Lielbritānijas Veselības un drošības inspekcijas datiem, lauksaimniecība, mežkopība, dārzkopība un zivkopība ir bēdīgi slavenas ar lielu traumatismu. No visiem nodarbinātības sektoriem visaugstākais letālu traumu īpatsvars raksturīgs tieši lauksaimniecībai. Tas saistīts ar dziļi iesakņojušos nesaprātīgu riskēšanas kultūru. Veselība un drošība šajā nozarē vēl nav kļuvušas par vispārpieņemtiem labas saimniekošanas elementiem. Ap 80 procentu lauksaimniecībā strādājošo šajā valstī cieš no kādas balsta un kustību aparāta traumas. Visplašāk tās izplatītas dārzkopības, augļu un dārzeņu audzēšanas sektoros, kur darbs lielā mērā ietver atkārtotu kravu apstrādi ar rokām. Novācot augļus, strādnieki bieži pavada ilgas stundas ar saliektu muguru vai tupus.
Ar darbu saistīti augšējo ekstremitāšu traucējumi, kas var izraisīt locītavu nejutīgumu, tirpšanu un uztūkumu, sevišķi raksturīgi strādniekiem, kuri nodarbināti pie šķirošanas līnijām un galdiem, sakņaugu novākšanā un mājputnu apstrādē. Šo risku iespējams samazināt, piedāvājot darbu maiņu, lai dažādotu pozas, regulārus starpbrīžus un piemērotas konstrukcijas darbarīkus un aprīkojumu.
Situācijas iemesls varētu būt vairāki faktori, tostarp lielāks gadījuma darbu, pagaidu un migrantu strādnieku skaits, kurus parasti algo nekvalificēta darba veikšanai un kuri strādā ilgas stundas, kas pakļauj viņus lielākam BKAS riskam.
Pārslodzei veltītajā pasākumā atzīts, ka trešā daļa Eiropas strādājošo pārnēsā vai pārbīda smagas kravas. Lauksaimniecībā šie rādītāji ir vēl divas reizes augstāki. Mehanizācijas līmenis gan ir atvieglojis strādnieku darbu, taču laukos joprojām nepieciešams celt daudz smagumu.
Muguras traumu risks paaugstinās, ja krava ir pārāk smaga, liela vai grūti satverama; darbs ir saspringts un jāveic neērtā pozā vai atkārtoti jāpārvieto kravas; darba vide nav pietiekami plaša un droša, temperatūra pārāk augsta un apgaismojums – nepietiekams; strādājošais ir nepieredzējis, nav fiziski spēcīgs vai slimojis ar muguras kaitēm.
Tomēr ir vairāki vienkārši, fiziski manuālās apstrādes problēmu risinājumi, kas bieži lēti un viegli īstenojami.
***
Uzziņai
Balsta un kustību aparāta slimības (BKAS) ir Eiropā izplatītākā ar darbu saistītā veselības problēma, kas skar miljoniem strādājošo. 27 procenti strādājošo sūdzas par muguras, bet 23 procenti – par muskuļu sāpēm. BKAS galvenokārt izraisa kravu pārvietošana ar rokām, bieža liekšanās un pagriešanās, atkārtotas kustības, smags fizisks darbs un vibrācija. Turklāt BKAS risku var paaugstināt darba temps, neapmierinātība ar darbu, augstas prasības un stress.
Ieteikumi slodzes samazināšanai lauksaimniecībā un citviet:
– sviras, tostarp vinčas, izmantošana, ierīkojot iežogojumu, stabu izņemšanai un uzgriežņu atslēgas ar gariem vai darbarīki ar pagarinātiem rokturiem;
– platformas var palīdzēt nodrošināt vispiemērotāko augstumu darba veikšanai, uz traktora izmantojiet pagriežamu un atvāžamu platformu, lai smagas instrumentu kastes novietotu piemērotā augstumā, izvairītos no celšanas;
– līdzsvara mehānismi un enerģijas rezerves – izmantojiet pretsvara bloku smagu priekšmetu, piemēram, lūku vāku, pacelšanai un aizmugures durvju palīgmehānismus mājlopu pārvadāšanas transportlīdzekļos;
– metodes, kas atvieglo aprīkojuma piekabināšanu pie traktoriem – precīzi novietojiet aprīkojumu jums piemērotā slīpumā; izmantojiet ātras piestiprināšanas un atvienošanas sistēmas.
