Atklājot nelielu izstādi Jelgavas Mākslas skolā, 2. novembrī 75 gadu jubileju atzīmēja skolas pedagogs iecienīts mūsu pilsētas gleznotājs Gunārs Ezernieks.
Atklājot nelielu izstādi Jelgavas Mākslas skolā, 2. novembrī 75 gadu jubileju atzīmēja skolas pedagogs iecienīts mūsu pilsētas gleznotājs Gunārs Ezernieks.
Izstāde patiesi ir maza – tikai 16 darbu –, taču ne jau gleznu skaitam ir būtiska nozīme, bet to mākslinieciskajam spēkam. Ja raugāmies no šā viedokļa, nemaz negribas ticēt jubilāra nodzīvotā mūža mērījumam – viņa gleznās atklājas, cik jauneklīgi spirgts un radoši enerģisks joprojām ir G.Ezernieks.
Skatītājiem nodotas galvenokārt šajā un pagājušajā gadā tapušās gleznas, tikai dažas ir no iepriekšējiem, “Sakas baznīca” pat no 1983. gada, taču tās parādās kā vienots veselums, ko varam dēvēt kā G.Ezernieka dzīvi.
Nē, gleznotājs nestāsta savu biogrāfiju, bet atklāj, kas viņam svarīgs, nozīmīgs. Pirmām kārtām, protams, jubilārs nevar iztikt bez dabas. Pēdējos gados viņš bieži glezno jūru, liedagu, kāpas, visai trūcīgos zaļumus piekrastes smiltājā. Rāda ūdens klajuma nerimtību, kas pretstatīta smiltaines mierīgumam, statiskumam. Krāsas tonāli smalki saskaņojas, jūras viļņu kustību pastiprina faktūras, kas kontrastē ar pārējā gleznu laukuma gludo virsmu.
Māksliniekam, kas bieži glezno brīvā dabā, dažas ainavas kļūst sevišķi iecienītas. Šoreiz mūsu uzmanībai nodota gan pieminētā Sakas baznīca, gan Mērsrags, gan kāda ieliņa Kandavā vai kāpa Pāvilostā, kur pēdējos gados top jubilāra darbi.
Sevišķu prieku jelgavniekiem sagādās glezna ar nosaukumu “Atvasara”, kas datēta ar pagājušo gadu. Tajā G.Ezernieks rudenīgā rītā “portretējis” Lielo ielu no Lielupes tilta, kad koki jau nometuši lapu segu, tik viens otrs vēl dižojas ar krāšņāku ietērpu. Driksas tilts, Pils saliņas parks, pilsētas ēkas ieskautas vieglā dūmakā, caur kuru spiežas rudenīgi rēnie saules stari. Jelgava vēl mostas savai darbīgajai dienai.
G.Ezerniekam padodas šādi panorāmiski skati ar tikko jaušamu himnisku un monumentālu pieskaņu. Ar šo darbu mākslinieks apliecinājis savu lielo pietāti pilsētai, kurā viņš dzīvo jau 35 gadus – kopš 1972. gada.
Runājot par portretiem, laikam G.Ezernieka darbu izstāde nebūtu pilnīga, ja tajā to nebūtu. Šajā ekspozīcijā redzams, kā viņš iemūžinājis mazdēlu Jāni spēlējam zilo ģitāru un Elīzu Zikmani, mācītāju, kura nu jau daudzus gadus strādā latviešu draudzēs Anglijā un Īrijā. Bet ne jau E.Zikmanes profesija māksliniekam ir būtiska, bet viņa kā cilvēks, kā jauna sieviete, pilna pašapziņas, spēka un jaunības.
Skatītājus noteikti iepriecinās arī G.Ezernieka ziedu gleznojumi. Īpaši izdevušies ir “Lauku ziedi”, kas pievelk ar vienkāršību un sirsnību. Minimāliem līdzekļiem panākts maksimāls efekts. Mākslinieks it kā grib teikt, ka nav nekā necila, viss ir uzmanības vērts.
Kāda ir glezniecība, tāds arī pats jubilārs – draudzīgs, atvērts, laipns, sirsnīgs un joprojām pilns dzīvības sulu. Gribas G.Ezerniekam jubilejā novēlēt, lai radošie spēki neizsīkst un ar savām gleznām mūs iepriecina pēc iespējas ilgāk.
