«Saspringtajam stāvoklim Afganistānā neredz beigu. Vieni politiķi runā, ka tas varētu atrisināties piecos, citi saka – desmit, vēl citi – piecdesmit un vairāk gados.
“Saspringtajam stāvoklim Afganistānā neredz beigu. Vieni politiķi runā, ka tas varētu atrisināties piecos, citi saka – desmit, vēl citi – piecdesmit un vairāk gados. Taču NATO uz misiju šajā valstī raugās kā uz globālā terorisma pretdarbības līdzekli,” tiekoties ar Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēniem, teica Vācijas militārais atašejs Mihaels Ebersbahs.
Aizsardzības ministrijas organizētā lekcija par NATO miera misiju Afganistānā notika mācību iestādes lielajā aktu zālē, kur stundu laikā bija uzaicinātas vairākas vidusskolas klases. Kaut arī pasākums nebija brīvprātīgs, skolēni diezgan ieinteresēti noskatījās žurnālista Sandija Semjonova filmu par Latvijas karavīru misiju Afganistānā, kā arī ieklausījās M.Ebersbaha un Ārlietu ministrijas Drošības departamenta darbinieces Zanes Vasules teiktajā.
“Kas notiktu, ja Afganistānā talibu organizācija būtu palikusi pie varas? Sievietes, meitenes nedrīkstētu iet skolā, un netraucēti turpinātu darboties teroristu mācību centri, kas ir bīstami visai Rietumu sabiedrībai,” uzsvēra vācu diplomāts. Salīdzinājumā ar Irāku Afganistānā, sevišķi tās ziemeļos, kur atrodas latviešu karavīri, situācija ir mierīgāka. Tomēr šogad vien Afganistānā krituši 34, bet nolaupīti tikpat NATO miera misijas karavīru. Latvijā esot grūti atrast civilos darbiniekus, kas brīvprātīgi būtu ar mieru braukt un pusgadu strādāt šajā Āzijas valstī. Misijas darbinieku dzīve tur ir ļoti vienmuļa, saistīta ar daudziem ierobežojumiem un reizē arī bīstama. No Latvijas uz Afganistānu nosūtīti gandrīz simts karavīru, un, iespējams, to skaits nākotnē varētu palielināties.
Jaunieši Vācijas diplomātam jautāja arī par Latvijas drošību saistībā ar Krieviju. M.Ebersbahs uzsvēra, ka, savulaik dienējot Norvēģijā, kurai ar Krieviju ir tikai trīsdesmit kilometru robeža, viņš jutis cilvēku bažas par šo kaimiņu būšanu. Taču pēc “aukstā kara” beigām un jo īpaši Latvijas – Krievijas robežlīguma apstiprināšanas stāvoklis šajā ziņā krasi mainījies uz labo pusi. 11. klases skolnieks Renārs Raguckis “Ziņām” teica, ka saprot – Latvija, būdama NATO locekle, nevar nepiedalīties tās miera misijās. Taču, kā atzīst vēstures skolotājs Jānis Ķusis, vidusskolēnu vidū doma par militāro karjeru nav īpaši populāra.
