Kāda Jelgavas 4. pamatskolas pirmklasnieka mamma noraizējusies par smēķēšanas problēmu ceļā uz izglītības iestādi.
Kāda Jelgavas 4. pamatskolas pirmklasnieka mamma noraizējusies par smēķēšanas problēmu ceļā uz izglītības iestādi.
“Nožēlojami skatīties, kā O.Kalpaka ielas pusē, kur atrodas pamatskola un staigā simtiem mazu bērnu, “tusējas” Amatniecības vidusskolas audzēkņi, laiski smēķē un burtiski pūš gājēju sejās cigarešu dūmus. Nav iespējams paiet garām!” sašutusi sieviete. Kāpēc viņi nepīpē ielas otrā pusē? Kāpēc mazajiem rāda sliktu piemēru? Jelgavniece teic – jauniešus nemitīgi mācot, ka smēķēt ir kaitīgi, bet nelīdzot nekādi pūliņi. Viņa arī rosina kādreizējā liceja vadību iekārtot speciālu pīpētavu un retoriski vaicā, vai vienīgā izeja ir saukt policiju.
Nedēļas laikā soda 19 skolēnu
Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Zaiga Bensone skaidro, ka sadarbība ar policiju sākta jau pirms vairākiem gadiem. “Tā ir smaga problēma. Varam neļaut smēķēt mācību iestādes telpās un teritorijā, taču to darīt uz ielas neviens pagaidām nevar aizliegt,” atklāj iestādes vadītāja.
Direktore, runājot par pīpmaņu nekaunību, nosauc pārsteidzošu faktu – ik nedēļu Jelgavas Pašvaldības policija par smēķēšanu sabiedriskā vietā – pārlieku tuvu skolas teritorijai – soda 19 Amatniecības vidusskolas audzēkņu. Ticamākais, šā iemesla dēļ viņi veselībai kaitīgo ieradumu turpina arvien tālāk no izglītības iestādes, pārejot pat ielas otrā pusē.
Netikumu aizgūst no vecākiem
Lielākoties “odus dzenājot” tie skolēni, kas ir jelgavnieki. No citām pilsētām atbraukušie saprot – pat ja bez “ļuļķēšanas” nevar iztikt, tas jādara vietās, kur dūmi netraucē citiem iedzīvotājiem. Tā kā Amatniecības vidusskolā mācās jaunieši vecumā no 15 gadiem, iestādes direktore akcentē vēl kādu problēmu: “Mēs smēķējošos bērnus saņemam kā “gatavu produktu”, jo šo netikumu viņi ieguvuši jau pirms pieciem un pat septiņiem gadiem, kad vēl mācījās citur.” Tā esot audzināšanas vaina, jo lielākoties “kūpinātāju” vecāki arī ir kaislīgi pīpmaņi. Reiz pat Z.Bensone novērojusi, kā policisti pieķer divas 4. pamatskolas pirmklasnieces. Viena teikusi – lai gan viņas māte smēķē, ja uzzinās, ka to dara arī meita, būšot bargs sods. “Ja saņemtu atbalstu ģimenē, daudz mazāk jauniešu izvēlētos tā nodarīt pāri savai un apkārtējo veselībai,” domā skolas vadītāja. Taču gadoties pat pretēji – vecāku sapulces laikā mācību iestādes telpās kāds tēvs vai māte pat izvelkot cigareti un ir neizpratnē par aizrādījumu, ka tur pīpēt nedrīkst.
Nelīdz nedz sodi, nedz skološana
Pastāvīgie smēķētāji, kam pašvaldības policisti sākumā izteikuši brīdinājumu, bet vēlāk piemērojuši divarpus, piecu, desmit un pat piecdesmit latu sodu, ļoti labi zinot savas tiesības un atbildību. “Liela daļa skolēnu strādā, viņiem nav problēmu to samaksāt,” teic Z.Bensone, piebilstot – kam līdzekļu mazāk, administratīvā soda kvīts tiek nosūtīta vecākiem.
Lai vedinātu skolēnus dzīvot veselīgāk, izglītības iestādē regulāri viesojas atkarību ierobežošanas speciālisti, kas stāsta par smēķēšanas un citu netikumu kaitīgo ietekmi. Taču tas acīmredzot daudz nepalīdz, jo problēma nav mazinājusies. Arī skolai liegts piemērot sodus, iestādes vadība pat nevar pārmest saviem audzēkņiem, ja kāds izdomā uzvilkt dūmu dienesta viesnīcā, jo to aizsargā bērnu tiesības. Tādos gadījumos jāsauc palīgā policija. Likums arī aizliedz izglītības iestādes teritorijā iekārtot smēķētavu, jo pie skolām nedrīkst “kvēpināt”.
Pārtrauc, kad amats jau rokā
Taču esot arī pozitīvi piemēri. “Mums raksta absolventi, kas dabūjuši labu darbu galdniecībā vai sabiedriskajā ēdināšanā. Vieni nedrīkst smēķēt darba drošības noteikumu dēļ, citi netikumu atmet, jo jāstrādā ilgas stundas, bet daļai līdz ar laba darba iegūšanu paaugstinās atbildības izjūta un cieņa pret klientiem,” saka skolas direktore. Arī ar šādiem stāstiem audzēkņi tiekot mudināti pārtraukt pīpēt, bet lielākoties tas palīdz tikai tad, kad diploms jau kabatā.
