Ar jaunu ražošanas objektu būvniecību Jelgavā sokas visai gausi, un nav garantijas, ka visas iecerētās ražotnes, par ko savulaik ar pašvaldību noslēgti zemes nomas līgumi, tiks uzceltas. Toties tirdzniecības un citu pakalpojumu būves top daudz vieglāk.
Ar jaunu ražošanas objektu būvniecību Jelgavā sokas visai gausi, un nav garantijas, ka visas iecerētās ražotnes, par ko savulaik ar pašvaldību noslēgti zemes nomas līgumi, tiks uzceltas. Toties tirdzniecības un citu pakalpojumu būves top daudz vieglāk.
Gada nogalē durvis apmeklētājiem plāno vērt vēl viens “Maxima” veikals – Atmodas ielā. Lielajā ielā pie “Astarte nafta” degvielas uzpildes stacijas darbu sāks jauns daudzfunkcionāls sabiedriskais centrs. Pie tirdzniecības centra “Valdeka” top piebūve, kur atradīsies mājsaimniecības preču veikals “Jysk”. Nākamā gada pirmajā pusē pilsētā darbu sāks jauns autosalons un ātrās ēdināšanas restorāns.
Uzbūvēs ātrāk, nekā paredzēts
Netālu no Asteru un Atmodas ielas krustojuma top autosalons. Objekta pasūtītājs SIA “Auto fans” valdes priekšsēdētājs Ziedonis Jasevičs atzīst, ka uzņēmums Jelgavā ir viens no lielākajiem vieglo automašīnu remonta pakalpojumu sniedzējiem, tomēr autosalons firmai būs pirmais. Galvenais uzņēmuma mērķis ir jaunajā ēkā izveidot kārtīgu autoveikalu un paplašināt autoservisa darbību.
Ar profesionāļa aci novērtējot līdzšinējo automašīnu rezerves daļu tirdzniecību Jelgavā, Z.Jasevičs atzīst, ka gandrīz nav tāda veikala, kur visas galvenās rezerves daļas iespējams nopirkt uzreiz, kur nebūtu jāgaida, kamēr izpildīs pasūtījumu. “Pašlaik lielākoties visi strādā šādi.”
Savukārt autoservisu nepieciešams paplašināt, jo ar līdzšinējām desmit autoremonta mehāniķu darba vietām nepietiek, lai apmierinātu klientu pieprasījumu. Patlaban ir rinda, uz automašīnas remontu jāgaida apmēram četras dienas. Tā kā uzņēmuma klientu vidū ir daudz juridisko personu, kam salūzusī vieglā mašīna vai mikroautobuss ierindā nepieciešams pēc iespējas ātrāk, servisa darbību nepieciešams paplašināt.
Savukārt domas dalās par to, kādas markas auto varētu atrasties salonā. “Piedāvājumu ir daudz, bet lēmums vēl nav pieņemts,” saka Z.Jasevičs. Arī sadarbības partneriem, kas realizē “SsangYong” un “Seat” markas automašīnas, vēl nekas nav solīts. Uzņēmumā norāda, ka jāņem vērā Rīgas tuvums. Jelgavniekiem nav problēmu iepazīties ar galvaspilsētas autosalonu piedāvājumu, un tas var ietekmēt rentabilitāti šeit. Iespējams, salonā varēs iegādāties mazlietotas automašīnas.
Zeme uzņēmuma īpašumā ir jau labu laiku. Sākotnēji, kad slēgts būvniecības līgums ar firmu “Redmarks”, autosalona būvi paredzēts pabeigt nākamā gada jūnijā. Taču pašlaik viss liecina, ka objektu ekspluatācijā varēs nodot ātrāk. Iespējams, jau nākamā gada februārī. Pirms gada slēdzot līgumu, būvniecības nozarē valdīja lielais bums – pasūtījumu bija ļoti daudz, bet strādnieku trūka. Pašlaik situācija stabilizējusies.
Tirdzniecības centrs un SPA komplekss
Lielajā ielā pie uzpildes stacijas kopš pavasara tiek īstenots SIA “Prestižs” projekts. Uzņēmuma izpilddirektors Ivars Krastiņš pauž, ka tur būs daudzfunkcionāls sabiedriskais centrs. Taču tā nosaukumu saimnieki vēl grib paturēt noslēpumā. Centram paredzēti divi stāvi. Pirmais būs tirgotāju rīcībā. Tajā atradīsies IKI pārtikas preču lielveikals, “Topo centrs” piedāvās elektropreces. Plānoti arī citi mazāki veikaliņi. Centra otrais stāvs būs atvēlēts sporta un fitnesa klubam ar SPA kompleksu, skaistumkopšanas un veselības studijai, paredzēts arī sporta veikals.
Uz jautājumu par centra atvēršanas termiņiem I.Krastiņš norāda, ka pašlaik nav iespējams pateikt konkrētus datumus, jo celtnieki darbus iekavējuši. Taču tuvākajos mēnešos tas būs vaļā. Vispirms plānots atklāt pirmo stāvu, otrais apmeklētāju rīcībā nonāks vēlāk.
Tipveida lielveikals no metāla konstrukcijām
Pie Dobeles šosejas un Atmodas ielas krustojuma pagaidām slejas vēl neapdarināts metāla karkass. Tomēr gan darbu veicēji, gan pasūtītāji pauž, ka jau gada beigās tur varētu iepirkties. SIA “Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš stāsta, ka tur būs uzņēmuma tipveida lielveikals. Tā tirdzniecības zāles platība – 740 kvadrātmetru. Veikals būšot plašāks nekā “Maxima” Katoļu ielā un Meiju ceļā. Patērētājus apkalpošot piecas kases.
Tā kā būvei izmanto metāla konstrukcijas un celtnieki darbus nav iekavējuši, to varētu pabeigt šogad un gada nogalē veikals vērtu durvis pircējiem. Zemi “Maxima Latvija” iegādājusies no vācu lielveikalu tīkla “Lidl”, kas savulaik bija iecerējis ieiet Latvijā un arī Jelgavā iegādājies vairākus zemesgabalus. Vēlāk vācieši no darbības mūsu valstī atteicās.
“Maxima Latvija” apzinoties, ka pašlaik satiksme gan Dobeles šosejā, gan Atmodas ielā ir pietiekami intensīva. “Pīķa stundās” tā varētu apgrūtināt piebraukšanu tirgotavai. Taču pašlaik satiksmes jautājumi netikšot risināti un krustojumā uzstādīt luksoforus nebūtu lietderīgi, jo pašvaldība izstrādājusi Dobeles šosejas rekonstrukcijas projektu. Tā laikā minētās problēmas arī atrisinās.
Pie uzpildes stacijas būs “Hesburger”
Loka maģistrālē top somu kapitāla uzņēmuma “Rigaburger” ātrās ēdināšanas restorāns “Hesburger”. Būvdarbu vadītājs Raitis Strazdiņš no SIA “LK niša” atzīst, ka objekts vērtējams kā specifisks, celtniekiem jāiebūvē arī no Somijas atvestās iekārtas. “Ir sarežģītāk, nekā uzcelt biroju ēku.” Celtnieki plāno, ka būvi ekspluatācijā varēs nodot nākamā gada februārī. Uzņēmuma mārketinga direktore Somijā Ieva Palkavniece par ātrās ēdinātavas atvēršanas termiņiem runā atturīgi. Sākumā bija plānots, ka apmeklētājus varēs uzņemt jau decembra sākumā. Diemžēl būvdarbi iekavējušies.
Uz jautājumu par vietas izvēli I.Palkavniece norāda, ka “Hesburger” ātrās ēdināšanas restorāni sadarbojas ar “Neste” degvielas uzpildes stacijām, tāpēc arī Jelgavā tas atrodas tai līdzās. Viņa lēš, ka darbībai vajadzētu būt rentablai, jo Jelgavai raksturīga strauja attīstība. Kopā ar noliktavu telpām ēka būs 400 kvadrātmetru liela. Ātrās ēdināšanas uzņēmumā paredzēts apmēram 20 darba vietu. Līdztekus Rīgai “Hesburger” ēdinātavas darbojas arī Daugavpilī, Siguldā, Ainažos un Iecavā.
Praktiķi spriež, ka parasti katram pakalpojumu sniegšanas un tirdzniecības objektam ir savi klienti, piekritēji un pretinieki. Protams, vidējā paaudze diezin vai iekļausies dažādu “burgeru” cienītāju vidū, bet jaunajai šādas lietas patīk.
Uzcelt veikalu ir vienkāršāk nekā rūpnīcu
Ekspresintervijā par attīstības tendencēm Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška norāda uz ekonomikas pamatlikumiem. Proti, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu izveide ir nesalīdzināmi vienkāršāka un lētāka salīdzinājumā ar ražošanas objektiem. Uzņēmumam nepietiek ar ēku vien, nepieciešamas mūsdienīgas tehnoloģijas un iekārtas. Situācija ekonomikā strauji mainās ne vien Latvijā, bet arī globālā mērogā. Lētā darbaspēka laiks pie mums ir beidzies, tāpēc daudzi ražotāji nogaida un var mainīt sākotnējās ieceres.
“Tirdzniecībā ir vienkārši: pa vienām durvīm ieved preci, pa otrām izlaiž ārā. Bet izgatavot konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību ir sarežģīti. Pirms laika ārvalstu ražotājus Latvijā piesaistīja zemās darbaspēka izmaksas, pašlaik situācija kardināli mainījusies. Arī nodokļi mums nav tik zemi. Jā, Latvija ir tuvu Krievijai, tomēr globālā tirgū ražotāji uzņēmumu izvietošanā dod priekšroku Ķīnai.”
Tomēr Jelgava vērtējama kā viena no aktīvākajām pilsētām gan ražošanas, gan pakalpojumu objektu izveidē. Pašreizējā interese liecina, ka pilsētā ienāks arī jauni loģistikas pakalpojumu sniedzēji.
Uz jautājumu par jaunu konkurentu parādīšanos I.Kanaška norāda, ka patērētājs no tā tikai iegūst. “Nav ko žēloties, ir jāstrādā ar savu pircēju.”. Konkurence tirdzniecībā vērtējama kā visai asa. “Taču, ja arī kāds bankrotēs, telpas tukšas nepaliks.”
I.Krastiņš no SIA “Prestižs” atzīst, ka pašreizējā tirgus situācijā jebkura būvniecība ir risks, jo pēdējos gados ļoti nozīmīgi augušas tās izmaksas un sadārdzinājušies banku kredīti. Nozīmīga loma ir inflācijai. Līdz ar to projekta stadijā plānotās izmaksas būtiski atšķiras no tām, kas ir, objektu nododot ekspluatācijā.
Jauna rūpniecības objekta projektēšana un celtniecība ir vēl sarežģītāka, jo nepieciešams ilgāks laiks un nopietnāki finanšu resursi. Taču galvenokārt gausā jaunu ražotņu izbūve saistīta ar nodokļu politiku valstī. Tā nemotivē izgatavot eksporta preces, kā arī neveicina uzņēmējus ieguldīt peļņu investīcijās. Citādi būtu, ka tās neapliktu ar nodokļiem. “Valstij jādomā, kā attīstīt ražošanu, ar kādiem instrumentiem veicināt rūpniecisko objektu attīstību, tajā skaitā, kā sagatavot nepieciešamos speciālistus un ražošanas objektus nodrošināt ar darbaspēku,” uzskata I.Krastiņš.
