Sports kā jelgavnieku sadzīves daļa sāka ieņemt savu vietu 19. gadsimta nogalē. Futbols kā pirmā sporta spēle parādījās 20. gadsimta sākumā.
Sports kā jelgavnieku sadzīves daļa sāka ieņemt savu vietu 19. gadsimta nogalē. Futbols kā pirmā sporta spēle parādījās 20. gadsimta sākumā. 1925. gada ziemā Skolotāju institūtā tika pielikti basketbola grozi un veidojās pirmās vīru komandas. Bet vēl pēc pāris gadiem pirmos soļus groza bumbas spēlē iemēģināja dāmas.
1927. gada 9. decembrī laikraksta “Jaunais Zemgalietis” 278. numura sadaļā “Vietējās ziņas” vēstī: “Trešdien plkst.6 vakarā Jelgavas jaunekļu biedrības zālē LU akadēmiskās sporta biedrības šaha sekcijas vīri spēlēja ar “Jelgavas Wanderers”. Pēc šīs sacīkstes turpat notika arī treniņsacīkste starp Jelgavas ģimnāzijas un komercskolas meiteņu basketbola komandām. Abas komandas vēl iesācējas. Spēles tehnika vāja. Ģimnāzijas komanda atrodas laba trenera rokās un var izvērsties ar laiku par labu spēlētāju.”
Laikraksts “Jelgavas Ziņas” 10. decembrī vēsta: “Jelgavā līdztekus vīriešu basketbolam pamazām attīstās arī sieviešu basketbols. Ģimnāzistes sākušas savas sporta tekas tikai ar šo mācību gadu, bet Jelgavas tirdzniecības papildskola (t.s. komercskola – A.C.) jau trenētas apmēram 1 ½ gadu…” Tālāk par spēli: “Visas spēlētājas uztraukušās un apmulsušas (..) komersantes dabon vārdu tikai 10. minūtē, (..) tad redzami saņemas un līdz 14. minūtei ir pārsvarā, puslaiks 4:4, uzvar ģimnāzistes ar 10:6.”
Savukārt “Zemgales Balss” 9. decembrī atzīmē, ka 7. decembra spēlē ģimnāzijas komandā dūšīgi turējās Gailītes un Vītole, kurām “vairākas reizes gadījās pa grozam iemest”.
Tāds, lūk bijis dāmu basketbola pirmsākums Jelgavā. Spēles līderes vēlāk izauga par Latvijā pazīstamām sportistēm.
Interesants ir ASV Aijovas štatā emigranta ģimenē dzimušo māsu Alises un Almas Gailīšu dzīves un sporta gaitu stāsts. Ģimene senču mājās Bēnes pagastā atgriezās 1922. gadā.
Jau būdamas universitātes studentes, intervijā žurnālam “Starts” māsas atceras: “Ģimnāzijā fiziskā audzināšana nebija tā nostādīta, lai arī kaut cik varētu nodarboties ar sportu. Tur sportu mums aizvietoja plastika un balets. Skolā iesākām spēlēt primitīvu basketbolu. Tā īsti sportā iejusties dabūjām, sākot studēt.”
Jelgavā iegūtās iemaņas tika veiksmīgi pilnveidotas, un 1933. gadā pirmajās oficiālajās Latvijas meistarsacīkstēs uzvarēja LU komanda “Gongs”, kurā spēlēja abas māsas, kā arī Lidija Vītola (sastāvā pirmoreiz bijusi arī ārzemniece – Mirella no ASV).
No 1933. līdz 1940. gadam Alisei tiek astoņi čempiona tituli, Almai – septiņi. Spēlēts arī studentu universiādēs, kur 1933. gadā pārspēta Itālija (rezultāts 9:6, piedalījās tikai divas komandas), bet 1935. gadā Budapeštā un 1937. gadā Parīzē zaudēts polietēm. Aizvadīta arī virkne starptautisku maču.
Līdztekus basketbolam māsas Gailītes sekmīgi startēja arī vieglatlētikas sacensībās. Tā 1935. gada pasaules universiādē Alise ar 1,40 metru veikumu izcīnīja trešo vietu augstlēkšanā, bet 1933. gadā starptautiskās sacensībās Viļņā pie godalgām šajā disciplīnā tika abas māsas. Alises augstākie sasniegumi (1,45 metri augstlēkšanā, 13,1 sekunde 100 metros un 8 sekundes 60 metros) deva iespēju izcīnīt ne vienu vien godalgu Latvijas sacensībās un arī studentu SELL spēlēs.
Vienlaikus sportistes arī cītīgi studēja: Alise – tautsaimniecību, Alma – arhitektūru. 1943./44. gadā Alise bija jelgavnieču virslīgas basketbola dāmu vienības trenere.
Par vispusīgu sportisti izauga medicīnas studente L.Vītola. 1937. gadā universiādē Parīzē gūta uzvara komandu cīņā vingrošanā, bet individuāli viņa ieņēmusi trešo vietu aiz tautietēm Lidijas Ozoliņas un Taisijas Tučas, jo, kā raksta laikraksts “Rīts”, “uzvarētāju izšķīra pianistes kļūda – nospēlēja L.Vītolai nepazīstamas mūzikas gabalu”.
Nākamajās sezonās L.Vītolu vingrotāju rindās neredzēja, viņa turpināja startēt vieglatlētikas pasākumos. 1935. gadā viņas vārds atrodams valsts desmit labāko tāllēcēju vidū, bet 1937. gadā izcīnīta trešā vieta Latvijas meistarsacīkstēs (4,88 m), bet SELL spēlēs Kauņā – otrā vieta (4,90 m). Kā 1939. gada sezonas tālākais lēciens un astotais labākais rezultāts Latvijā līdz 1941. gadam ir viņas veiktie 5,18 metri. Beigusi medicīnas studijas, L.Vītola 40. gadu sākumā strādājusi par sporta ārsti.
1944. gada rudenī to daudzo tūkstošu latviešu inteliģentu vidū, kuri spiesti atstāt dzimteni, bija arī Alise Gailīte-Zīverte, Alma Gailīte-Šulca un Lidija Vītola-Krauja. Māsas atgriezās savā dzimšanas vietā ASV, bet Lidiju ceļi aizveda uz Austrāliju.
