Aptuveni 200 – 300 hektāros Latvijas lauku šoruden palikuši nenovākti kartupeļi. Lielākoties šīs platības reģistrētas Vidzemē, mūsu zemnieki apcirkņus gan beiguši pildīt jau septembrī.
Aptuveni 200 – 300 hektāros Latvijas lauku šoruden palikuši nenovākti kartupeļi. Lielākoties šīs platības reģistrētas Vidzemē, mūsu zemnieki apcirkņus gan beiguši pildīt jau septembrī. Nozares eksperti vērtē, ka tādas likstas gadās tiem, kas dažādu apsvērumu dēļ nav ieviesuši mūsdienīgu audzēšanas un ražas novākšanas tehniku. Daži paļāvušies, ka būs tikpat sauss rudens kā pērn, bet kārtīgākie saimnieki lauku darbus nav ievilkuši ilgāk par pirmo rudens mēnesi.
Zemkopības ministrija saņēmusi lūgumus no zemniekiem, lai tā rastu iespēju kompensēt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ zaudēto ražu. Ilgstošās lietavas uz lauka nav ļāvušas uzbraukt tehnikai, bet sals pēdējās nedēļās tupeņos radījis cieti. Taču, visdrīzākais, izrādīsies, ka dažu zemnieku līdzšinējiem četriem “ienaidniekiem” (pavasarim, vasarai, rudenim, ziemai) piepulcēsies arī Zemkopības ministrija. Lai gan, izprotot laika apstākļu ietekmi uz kartupeļu nozari un tajā strādājošajiem, tā atgādina, ka jebkurš no jauna ieviests atbalsta maksājums, tostarp kompensācijas par zaudējumiem, jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vecākā referente Lelde Lapše “Ziņām” skaidro, ka Eiropas Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai 2007. – 2013. gadam paredz piešķirt atbalsta maksājumus, ja zaudējumu apjoms ir vismaz 30 procentu no normālas ražas visos apgabalos vai arī ja ir meteoroloģiskie dati, kas tos apliecina.
Nenovāktās kartupeļu platības, pēc Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības informācijas, veido līdz 300 hektāru. No minēto sakņaugu kopplatības šajā gadā tas ir 0,4 – 0,7 procenti. Kopraža no nenovāktās teritorijas, par pamatu ņemot Latvijas vidēju ražību 2007. gadā, būtu 2940 – 4410 tonnu.
Pat ja pieņem, ka vidējā ražība ir 30 tonnu no hektāra, kopējais iegūtais bumbuļu daudzums no diviem trim hektāriem būtu no sešiem līdz deviņiem tūkstošiem tonnu, kas savukārt no Latvijas kartupeļu kopražas ir tikai 0,9 – 1,4 procenti.
Aprēķini liecina, ka ministrijai nav pamatojuma lemt par kompensācijām. Kā informēja minētajā iestādē, beidzot ir izstrādāta lauksaimniecības risku vadības koncepcija, ar ko tiek domāts, lai nākotnē valstī darbotos noteikta sistēma, ja laukus skāruši nelabvēlīgi laika apstākļi.
Savukārt lielākie Zemgales kartupeļu audzētāji apgalvo, ka tupeņi pagrabā nonākuši jau līdz septembra beigām. Dobeles rajona Bērzes pagasta Birzniekos, kur saimnieko Atvars Otikovs, bumbuļu vākšanas sezona beidzās jau pirmā rudens mēneša vidū. Otikovi gandarīti, ka izdevies no 20 hektāriem iegūt sešus septiņus simtus tonnu, kas ir vismaz 32 tonnas no hektāra. Vidēji valstī šis skaitlis ir pat vairāk nekā par pusi mazāks. Zemnieki savu ražojumu realizē gan individuāliem klientiem, gan tirgos.
Statistika rāda, ka 2006. gadā 97,2 procenti saimniecību kartupeļus audzēja laukos, kas mazāki par hektāru. Tās aizņēma 71,7 procentus kopējo stādījumu.
“Sadrumstalotā ražošana ar mazām platībām izskaidro arī kartupeļu zemās vidējās ražības un augstos pašizmaksas rādītājus,” vērtē ministrijas augkopības eksperti. Tik nelielos apjomos augsto izmaksu dēļ nevar efektīvi izmantot speciālas kartupeļu audzēšanas tehnoloģijas.
***
Kartupeļu ražības, platības, kopraža
2004; 2005; 2006; 2007 (prognoze)
Platība, tūkstoši ha 48,9 45,1 45,1 45,1
Kopraža, tūkstoši tonnu 628,4 658,2 550,9 661,1
Ražība, t/ha 12,85 14,59 12,22 14,7
***
Kartupeļu platības par reģioniem, 1000 ha
Gadi 2003 2004 2005 2006
Zemgale 11,0 10,7 9,5 9,8
Pierīga 8,9 8,7 6,3 6,6
Vidzeme 10,9 8,9 8 8,3
Kurzerme 8,2 6,9 6,6 7,1
Latgale 15,5 13,6 12,2 13,2
KOPĀ 54,5 48,8 42,6 45
Avots: Zemkopības ministrija
