«Gribēju zināt pēc iespējas vairāk!» saka Dace Čodare, atcerēdamās izjūtas, beidzot Preiļu Valsts ģimnāziju. Varētu studēt valodas, kas labi padodas. Varbūt bioloģiju?
“Gribēju zināt pēc iespējas vairāk!” saka Dace Čodare, atcerēdamās izjūtas, beidzot Preiļu Valsts ģimnāziju. Varētu studēt valodas, kas labi padodas. Varbūt bioloģiju? Trauksmainās augstskolu reflektantu vasaras nobeigumā meitene nokļuva Jelgavā, kurā iemīlējās no pirmā skata un kur LLU Lauku inženieru fakultātē sāka apgūt vides un ūdenssaimniecības specialitāti. Šogad, saņemot ES “Socrates/Erasmus” programmas atbalstu, Dace piecus mēnešus studēja Braunšveigas Tehniskajā universitātē Vācijā.
“Zaļā, nepārblīvētā Jelgava kā studentu pilsēta vinnē, salīdzinot ar Rīgu,” uzskata D.Čodare. Toreiz, 2004. gada vasarā, viņa izlēma palikt šeit un studēt vides zinātni. Varbūt zemapziņā nozīmīgu jāvārdu teica tas, ka Daces vecāki Helēna un Voldemārs ir Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi, Jelgava ir jaunības pilsēta arī vairākiem citiem ļoti cienījamiem radiem.
Ģimenē ar četriem vecākiem brāļiem augusī pastarīte Dace ir apņēmīga sava ceļa meklētāja. Viņa kļuva par vienu no labākajām studentēm, saņēma stipendiju, kas nu jau vairākus gadus tiek piešķirta tikai elitei – katram desmitajam studentam. Ar septiņdesmit latiem mēnesī iztikšanai gan nepietiek, arī pasauli ar tādu rocību neapskatīsi, bet gribas tik daudz ko redzēt un piedzīvot. Tā Dace pieteicās “Erasmus Socratis” studentu apmaiņas programmā, kas piedāvāja mācīties Vācijā, Braunšveigas Tehniskajā universitātē. Kopā ar viņu tās atbalstu saņēma arī ceturtā kursa students Mārtiņš Novicāns no Lauku inženieru fakultātes būvniekiem un vēl daži Rīgas augstskolu kolēģi.
Tā šopavasar Dace pirmo reizi nokļuva aiz Baltijas valstu robežām – Vācijā. Pienākot pie Braunšveigas Tehniskās universitātes ēkas, meiteni pārsteidza pa aprīlī svaigi sadīgušo zālienu aizskrējušais trušu bars. Tie tāpat kā ziņkārīgie strazdi, dūdojošās ūbeles, eži, vāveres un ūdri arī ir pilntiesīgi pilsētas iemītnieki. Viens divdesmitpiecgadīgs bruņurupucis vārdā Edijs dzīvoja arī meiteņu kopmītņu iekšpagalmā. Nepilnas stundas autobusa brauciena attālumā no pilsētas atradās pastaigām piemērotais mežainais un kalnainais Harcu Nacionālais parks. No aizdambētajām kalnu upēm izveidotas mākslīgas ūdenskrātuves, no kurām 240 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju saņem dzeramo ūdeni.
Profesors katrreiz nenāk
Studiju laikā Dacei Braunšveigā iznāca satikt daudzus zinošus, cienījamus un pretimnākošus profesorus un zinātniskos līdzstrādniekus – asistentus, kuri līdztekus lekciju lasīšanai aktīvi darbojas institūtos un firmās, sniedz konsultācijas gan Vācijā, gan ārvalstīs. Parasti nodarbības studentiem vadīja nevis profesori, bet gan viņu asistenti. Paaudžu maiņas grūtības, kādas piedzīvo mācību spēki Latvijā, Vācijā nejuta.
Lekciju apmeklēšana nebija obligāta, turklāt tajās valdījusi ļoti brīva atmosfēra. Kamēr pasniedzējs skaidro mācību materiālus, tev ir atļauts mierīgi veldzēt slāpes, var pat draugiem sadalīt dzimšanas dienas torti. Galvenais, ka spēj nokārtot eksāmenu. Ja nodarbība devusi daudz vērtīgu atziņu, pasniedzējam aizejot, ar dūres piesišanu pie galda pateikts “paldies”. “Pārāk maz mēs, latvieši, cits citam sakām ko labu, un šajā ziņā no vāciešiem var pamācīties,” atzīst Dace.
Braunšveigas Tehniskajā universitātē viņa nokārtoja piecus eksāmenus, iedziļinājās vides sanācijas jeb attīrīšanas problēmās.
Atlaides ārzemju studentiem bija ļoti nosacītas. Piemēram, kādreiz varēja pierunāt rakstiskā eksāmena vietā kārtot mutisko. Taču šādā gadījumā tas tika protokolēts. Pēc savas iniciatīvas un par papildu maksu universitātes Valodu centrā Dace apmeklēja vācu valodas kursus. “Jelgavā studēju tikai angļu valodu. Vācu valodas zināšanu pamati man ir no Preiļu Valsts ģimnāzijas. Iespēja uzlabot valodas prasmes zemē, kurā tā tiek lietota ikdienā, ir ļoti augstu vērtējama.” saka Dace. Citas Eiropas valodas tika locītas kopmītnēs, kur bija pilns ar ārzemju studentiem.
Kas notiek ēdnīcā
Daudzi Braunšveigas studenti strādā universitātes plašajā bibliotēkā. Atšķirībā no Alma mater Jelgavā, tur vairāk tiek izmantota
elektronika, citādi bibliotēkas apmeklētājus nevarētu paspēt apkalpot. Braunšveigas Tehniskās universitātes studentiem pieejami arī divi datorcentri, kur, saņemot individuālu lietotāja vārdu un paroli, var darboties ar dažādām datorprogrammām, “sērfot” internetā, printēt un kopēt nepieciešamos materiālus. Latviešu jaunieši parasti pusdienojuši studentu ēdnīcās, kurās, iegādājoties atsevišķu elektronisko karti, ar apmēram diviem latiem pietika, lai pieēstu pilnu vēderu. Ja kāds no puišiem bija ļoti izsalcis, uz iztukšotā šķīvja bez maksas varēja saņemt papildu porciju. Ēdnīcās norisinās dzīva informācijas apmaiņa – var uzzināt, kādi mācību un izklaides pasākumi gaidāmi Braunšveigā un tās tuvākajā apkārtnē, noskaidrot, kur var atrast dzīvesvietu, un iegūt citu studentiem aktuālu informāciju. Reiz agrā rītā Dace ar draugiem iegriezusies pazaudēto mantu birojā, kur notikusi velosipēdu izsole. Par piecdesmit eiro iegādātais divritenis krietni noderēja, iepazīstot studiju pilsētu un tās apkārtni.
Neparastie Līgo svētki
Ceļojot lielākos attālumos, vērtīga izrādījās universitātes studenta apliecība, kas reizē ir arī semestra biļete braukšanai ar reģionālajiem autobusiem un vilcieniem visā Lejassaksijas teritorijā (desmitā daļa Vācijas).
Braunšveigā sastapti dažādu tautību un raksturu studenti. Vieni patiešām mācījās, veica pētījumus savās jomās. Citi vairāk baudīja studenta dzīvi – to gan jūtami ierobežo šogad noteiktā 700 eiro semestra mācību maksa. Izskatījies, ka no tā cieš arī tie jaunieši, kuri Braunšveigā ieradušies mācīties un novērtē, cik sūrā darbā nākuši pašu vai vecāku pelnītie studiju līdzekļi.
Dace stāsta, ka līgot šogad iznācis pie latviešu puišu uzmeistarota grila, lai tas pēc vācu standarta nebūtu ugunskurs. Citādi uguni uz zemes drīkstētu kurt tikai pēc saskaņošanas ar tās īpašnieku, municipālo policiju, reizēm arī ar ugunsdzēsējiem un vides pārvaldi. Lai vai kā, bet Jāņu rītā saulīte pie uguns tika sagaidīta. Savukārt 15. augustā, kad Latvijā Aglonā bija gadskārtējie Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Dace ar saviem studiju biedriem devās ceļojumā uz svētvietu Lurdu Francijā.
