Maskava, 16.nov., LETA–AFP. Krievijas parlamenta Federācijas palāta piektdien pieņēma lēmumu apturēt valsts dalību lūgumā par konvencionālo spēku izvietošanu Eiropā (CFE), ziņo Krievijas mediji.
Federācijas padomes jeb Senāta lēmums seko pagājušās nedēļas balsojumam parlamenta apakšpalātā – Valsts domē.No politiskā un militārā skatu punkta senāta lēmums ir “korekts, loģisks solis”, sacīja armijas ģenerālštāba priekšnieks Jurijs Balujevskis.Tomēr Krievijas lēmumu par dalības apturēšanu CFE kritizē NATO.Kā norāda Krievijas ārlietu resorā, balsojums nenozīmē Krievijas izstāšanos no līguma, bet gan dalības apturēšanu. Ja citas dalībvalstis ratificēs CFE, tad Maskava ir gatava apsvērt atgriešanos pie līguma.Likums pēc apstiprināšanas Federācijas padomē vēl jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, taču nekādi pavērsieni likuma apstiprināšanas procesā nav gaidāmi.”CFE līguma iznīcināšana būtu milzīgs un svarīgs zaudējums Eiropas valstīm. Krievija ir gatava pildīt savu pienākumu pusi, bet ne uz mūsu drošības rēķina,” piebilda Balujevskis.Kā ziņots, 14.jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas dalības apturēšanu CFE saistībā ar “ārkārtas apstākļiem, kas pārkāpj Krievijas Federācijas drošību”.Putina dekrēts paredz, ka Krievija automātiski izstājas no līguma 150 dienas pēc tam, kad Krievijas Ārlietu ministrija ir informējusi līguma pārējās dalībvalstis par šo lēmumu.Līdz ar to Krievija no līguma izstāsies naktī no 12.decembra uz 13.decembri.1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo tāda armijas un konvencionālā bruņojuma kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urāla kalniem, kā arī paredz virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.Atbildot uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas, Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka Krievijas pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.
