Visa nedēļa aizritēja nepārtrauktā ritenī, brīžiem pat dienas sajuka. Darba daudz ir vienmēr, mierīgi nav nekad, bet šonedēļ tā bija vairāk nekā citkārt, jo Studentu diena ir lielākais pasākums, kura rīkošanā piedalos.
Visa nedēļa aizritēja nepārtrauktā ritenī, brīžiem pat dienas sajuka. Darba daudz ir vienmēr, mierīgi nav nekad, bet šonedēļ tā bija vairāk nekā citkārt, jo Studentu diena ir lielākais pasākums, kura rīkošanā piedalos.
Jau pirmdien sākās aktīva gatavošanās gaidāmajiem pasākumiem. Pēc lekcijām devos uz pašpārvaldi, kur cilvēki jau darbojās. Taisījām numuriņus un pakaramos garderobei, griezām un rakstījām uz tiem. Sākām veidot dekorācijas skatuvei. Lai tās pabeigtu, otrdien piesaistījām vēl papildu cilvēkus. Pabeidzām numuriņu gatavošanu. Bija interesants vakars, spilgtākais darba nedēļā. Ar skanīgu dziesmu pie pils sveicām pašpārvaldes jubilāru. Paralēli pabaudījām arī ziemas priekus – meitenes vārtījām sniegā. Pirms tam biju dzīvoklī, kad zvanīja mūsu vadītāja Lelde un teica, lai atved ko ēdamu. Paņēmu mikroviļņu krāsni, tosteri, vistas sautējumu, un visi kopīgi ieturējām maltīti. Šonedēļ vakariņas parasti sanāca ap pulksten deviņiem desmitiem vakarā. Savukārt pēc darba dienas netikām ārā no pils, jo sargs bija izgājis apgaitā. Pie ķīmijas kabineta meklējām piedzīvojumus – cerējām satikt spoku, diemžēl neizdevās.
Trešdien palīdzēju gatavot diplomus konkursiem. Arī lekcijas visu nedēļu vajadzēja apmeklēt. Savukārt nākamajā dienā bija atklāšanas pasākums pilī, bet es tikmēr veicu montēšanas darbus – garderobē liku pakaramos un numuriņus, pavisam 2000 gabalu. Tā ir, ja iesaistās organizācijā – nekas no izklaides nesanāk, līdz pat pulksten trijiem naktī jāstrādā.
Piektdien bija sapulce, piedalījos arī skatuves dekorēšanā disko stilā. Tai ir manis veidots karkass, kas apvilkts ar audumu. Profesionāļi saslēdza lampiņas. Pēcpusdienā visu laiku biju pasākumos, raudzījos, vai nenotiek kas neparedzēts. Vakarā apmeklēju sarīkojumu hallē ar latviešu grupu piedalīšanos. Pēc lielajiem darbiem nedaudz tika arī izklaide.
Šodien atpūtīšos, jo nakti gandrīz nemaz nav gulēts, iepriekšējās arī maz. Bet darba spars vēl nav zudis, jo es to daru priekš sevis.
Vakarā beidzot jāaizbrauc uz mājām Lielvārdē, arī tur mazliet jāpastrādā.
Šonedēļ bija brīži, kad likās – nepaspēsim, daži sāka pagurt, vajadzēja uzmundrināt. Tiesa gan, nedaudz cieš arī mācības, tām lielāka uzmanība jāvelta nākamnedēļ.
Dzīvoju kā citā pasaulē, gandrīz nemaz neredzu, kas notiek apkārt. Viss grozās ap pili, pašpārvaldi un skolu. Dažbrīd, pacēlis galvu, jūtos kā izlīdis nez no kurienes un palaidis garām apkārt notiekošo. Braucot mājās, būs jāpaskatās ziņu portālos, kas darās valstī.
