Statistikas dati liecina, ka darbaspēka imigrācijas dēļ viesnīcās katastrofāli trūkst darbinieku: vidēja līmeņa personāla – apkopēju, istabeņu –, kā arī kvalificētu virtuves darbinieku – pavāru.
Statistikas dati liecina, ka darbaspēka imigrācijas dēļ viesnīcās katastrofāli trūkst darbinieku: vidēja līmeņa personāla – apkopēju, istabeņu –, kā arī kvalificētu virtuves darbinieku – pavāru.
Vērojama arī tendence, ka apkalpojošajā jomā arvien vairāk strādā vidēja vecuma cilvēki, kas nepārvalda valsts valodu. Kā liecina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas dati, lai strādātu optimāli, viesnīcās papildus būtu nepieciešams ap 1500 darbinieku. Statistika vēsta, ka pašlaik bezdarba līmenis Latvijā ir tikai nedaudz virs četriem procentiem, bet vidēja līmeņa personāla trūkuma dēļ viesnīcu vadītāji spiesti pārvilināt darbiniekus.
Latvijā trūkst arī mācību iestāžu, kurās tiktu sagatavoti profesionāli vidējā līmeņa darbinieki – viesu uzņemšanas speciālisti, istabenes. Kādreiz tos mācīja Rīgas Tūrisma skolā, kas pašlaik vairs nepastāv. Viesnīcu menedžeru un augstākā līmeņa darbinieku ir pietiekami daudz, bet trūkst apkopēju, istabeņu, šveicaru, pavāru un virtuves strādnieku.
“Labus darbiniekus atrast nav viegli. Patlaban viesnīcu biznesā ir pat tādas kuriozas situācijas, kad tos pārpērk, maksājot viņiem vien piecus līdz desmit latus vairāk nekā iepriekšējā darbavietā. Turklāt pašlaik arvien mazāk studentu vēlas strādāt viesnīcās, jo tur darbs ir grūts, tas norisinās nakts maiņās un svētku dienās,” pauž viesnīcu tīkla “Kolonna Hotels Group” ģenerāldirektore Margarita Platace.
Viņa atzīst, ka Latvijā dzīvojošie par lielāku algu drīzāk dodas strādāt uz ārvalstīm, piemēram, par istabeni, bet veikt šo darbu savā valstī nav ar mieru. Agrāk bija daudz vienkāršāk atrast darbiniekus, jo arī viesnīcu bija mazāk.
“Algas viesnīcu sektorā Latvijā ir līdzīgas. Mēs tās nevaram pacelt tikai vienas profesijas pārstāvjiem, piemēram, istabenēm, bet nepalielināt visam pārējam personālam, arī viesnīcas menedžmentam. Ar prātu noteikti neesam par darbaspēka ievešanu no ārzemēm, bet tā vienkārši būs nepieciešamība, lai nodrošinātu viesiem atbilstošu servisu. Diemžēl tā ir realitāte arī citās Eiropas valstīs,” uzsver M.Platace.
Sagatavoja Lāsma Antoneviča
