Vairāku gadu garumā piedzīvojis rekonstrukcijas darbus, Uzvaras parks atkal ir gatavs kalpot pilsētniekiem, un jau nākamā gada sezonā gan ne vairāk kā 600 jelgavnieku uz dažādiem kultūras pasākumiem varēs pulcēties atjaunotajā parkā.
Vairāku gadu garumā piedzīvojis rekonstrukcijas darbus, Uzvaras parks atkal ir gatavs kalpot pilsētniekiem, un jau nākamā gada sezonā gan ne vairāk kā 600 jelgavnieku uz dažādiem kultūras pasākumiem varēs pulcēties atjaunotajā parkā.
Šogad, kā zina stāstīt rekonstrukcijas īstenotājas firmas SIA “Kulk” ražošanas direktors Artūrs Ošenieks, parkā darbi tika veikti no maija līdz novembrim. Pagājušās nedēļas beigās tos pieņēma Jelgavas Būvvaldes speciālisti un pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” eksperti.
Rekonstrukcijas laikā nedaudz mainīts parka bijušais izvietojums – ierīkoti gājēju celiņi, iekārtota autostāvvieta, ap parku uzlikts žogs, ir apgaismojums. Parkā nav paredzēts izbūvēt stacionāru estrādi, pasākumiem speciāli izveidotā laukumā tiks izvietota pārvietojamā skatuve, informē Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Egita Veinberga. Parku plānots izmantot nelielu kultūras pasākumu organizēšanai ar 600 sēdvietām.
Projekta realizācija izmaksājusi 757 000 latu. Parku apsaimniekos cenu aptaujā uzvarējusī firma “Zaļā rota”. Lai novērstu iespējamos postījumus un nekārtības, tā teritorijā uzliks videonovērošanas kameras un kārtību uzraudzīs Pašvaldības policija. Jau pagājušās nedēļas nogalē, pēc likumsargu teiktā, izdevies aizturēt divus jauniešus, kas centās sabojāt jauno žogu.
Šodien aprit 88. gadadiena kopš Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem. Ar šo notikumu saistāms Uzvaras parka nosaukums.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase skaidro, ka pēc 1918. gada 18. novembra Latvijai priekšā bija grūts ceļš – izcīnīt šo proklamēto neatkarīgo valsti. “Tam bija vajadzīgs vesels gads, kas mūsu tautas vēsturē ierakstīts ar svētu nosaukumu – brīvības cīņas,” stāsta G.Grase. Cīņa pret diviem ienaidniekiem reizē – lieliniekiem, kas uzbruka no austrumiem, un vāciešiem, kuru varā atradās liela daļa Latvijas teritorijas.
Lai arī Bermonts savu karaspēku pameta un aizbēga pāri robežai, viņa armija bija vēl stipra, tādēļ Jelgavas ieņemšana izvērtās par ļoti svarīgu gan no militārā, gan vēl jo vairāk no politiskā viedokļa.
Uzbrukums Jelgavai sākās 20. novembrī, un jau 21. novembra vakarā Bermonta karaspēks no Jelgavas tika padzīts.
23. novembrī Jelgavā ieradās Pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis, un nākamajā dienā vecajā tirgus laukumā notika liels mītiņš. Dažus gadus vēlāk par godu uzvarai pār Bermontu Ezera ielu pārdēvēja par Uzvaras ielu, bet pie tās izvietoto parku – par Uzvaras parku.
Gan iela, gan parks savu nosaukumu nemainīja arī padomju okupācijas gados. “Žēl, ka daļa pilsētas iedzīvotāju, nezinot patiesību par šā nosaukuma rašanos, saista to ar padomju armijas cīņām pret vāciešiem Otrā pasaules kara gados,” muzeja vadītāja piebilst, ka okupācijas varai šāds uzskats bijis ļoti pa prātam.
***
Uzvaras parkā paveiktais
– Izveidoti gājēju celiņi no bruģa un grants
– Izbūvēti divi automašīnu stāvlaukumi
– Rekonstruētas skatītāju sēdvietas
– Izbūvēta jauna sēta
– Apzaļumots parks ar koku un krūmu stādījumiem
– Tas labiekārtots ar soliem un atkritumu urnām
– Izveidots bērnu rotaļu laukums (pagaidām tikai no šķeldas)
– Izveidota elektroinstalācija un parks apgaismots
Sakārtota satiksmes organizācija ap to, daļēji atjaunots ielu krāsojums
