Vakardienas rītu atcerēsies visi autobraucēji, kuri vēlējās tikt pāri vienīgajam tiltam, kas Jelgavas centrā ved pāri Lielupei.
Vakardienas rītu atcerēsies visi autobraucēji, kuri vēlējās tikt pāri vienīgajam tiltam, kas Jelgavas centrā ved pāri Lielupei. Jāpiekrīt tiem daudzajiem šoferiem un pasažieriem, kas, zvanot uz “Ziņu” redakciju, apgalvoja, ka pieredzēts lielākais sastrēgums mūsu pilsētas vēsturē. Piemēram, ap pulksten astoņiem ceļā no Garozas, Rīgas ielas un Kalnciema ceļa krustojuma līdz Jelgavas centram bija jāpavada teju pusstunda. Šoferi, kas vēlējās doties pretējā virzienā, sprieda, ka tas bijis vēl ilgāks. Diezin vai būs iespējams uzskaitīt, cik jelgavnieku nokavēja skolas un darba sākumu vai bija spiesti atlikt tikšanās. Līdzās sadzīviskajām neērtībām un sabojātam garastāvoklim tas viss summējas arī naudas izteiksmē, bet mērīt šādās kategorijās mēs vēl laikam neesam iemācījušies.
Cerams, ka situāciju pamatīgāk analizēs atbildīgās iestādes un personas, bet dažus secinājumus var izdarīt jau tagad. Pirmkārt, nostrādāja cilvēciskais un zināmā mērā nejaušības faktors. Proti, trešdien no rīta ar dažu minūšu starpību notika septiņi ceļu satiksmes negadījumi. Gan pilsētā, gan ārpus tās, tomēr ar kopīgu iezīmi – uz galvenajām ielām un maģistrālajiem ceļiem. Kā zināma likteņa ironija – divu automašīnu sadursmē, kas kā lavīna izraisīja grandiozo sastrēgumu Jelgavas centrā pie tilta, iesaistījās ugunsdzēsēju auto, steigdamies palīgā citā avārijā iekļuvušiem cilvēkiem. Precīzus negadījumu cēloņus un vainīgos vēl noskaidros, tomēr kārtējo reizi pierādījies – autovadītāji neievēro elementārus ceļu satiksmes noteikumus. Piemēram, nepalaiž pa galveno ceļu braucošo transporta līdzekli vai ignorē tuvojošos operatīvo transportu. Rezultāts – septiņas avārijas, grandiozi transporta sastrēgumi pilsētas centrā un cilvēku neapmierinātība par zaudēto laiku un naudu.
Otrkārt, “korķim” ir arī vairāki objektīvi iemesli. Jelgavas Kārtības policijas biroja 3. nodaļas (ceļu policija) darbinieku skaits ir tik liels, cik tas ir. Septiņas avārijas gandrīz vienlaikus izsmēla visas iespējamās rezerves. Jāņem arī vērā, ka policijai nācās dzīties pakaļ vienai no sadursmi izraisījušajām automašīnām, kas pēc negadījuma pie Driksas tilta neapstājoties devās projām. Jāpiekrīt 3. nodaļas vadītājam Aivaram Putniņam, ka pēdējos pāris gados tieši Jelgavā un rajonā reģistrēto transporta līdzekļu skaits, salīdzinot ar Latviju kopumā, audzis visstraujāk. Nav palielinājies vien ceļu policistu skaits. Pat vairāk – izskanējušas runas, ka tas esot daudz par lielu. Vakarrīt pieredzētais šāda apgalvojuma pareizību liek apšaubīt.
Gan strauji augošais autoparks, gan ierobežotās Jelgavas ielu un patiesībā vienīgā tilta pār Lielupi caurlaides spējas liek aizdomāties par jau netālu nākotni. Viena avārija sastrēgumstundā uz transporta maģistrāles, un nākas ciest simtiem, pat tūkstošiem cilvēku.
Vispirms gribētos uzrunāt autovadītājus un aicināt tos, kas no rītiem dodas uz Rīgas pusi, izmantot otru tiltu. Virzienā no Dobeles pa Rūpniecības ielu pāri gaisa tiltam un tālāk pa apvedceļu jau patlaban ieguldīti lieli līdzekļi un ceļa stāvoklis ir daudzmaz apmierinošs, lai nedzītos cauri Jelgavas centram. Automašīnu skaitu no rītiem un vakaros tas ievērojami samazinātu. Varētu aicināt autovadītājus ievērot noteikumus un būt daudz saprotošākiem citam pret citu. Diemžēl paradumu maiņa ir visgrūtākais un laikietilpīgākais ceļš. Tālākais jau ir atbildīgo valsts un pašvaldības dienestu ziņā – transporta plūsmas operatīva novirzīšana un rīcība ārkārtas situācijās.
Un visbeidzot – jautājums par vēl vienu tiltu pāri Lielupei nobriedis kā vēl nekad.
