Jelgavas Meža kapos apglabāti sešdesmit Latvijas armijas kareivji, kas krita 1919. gada novembra kaujās, atbrīvojot pilsētu no «bermontiešiem». Tur vakar notika piemiņas brīdis.
Jelgavas Meža kapos apglabāti sešdesmit Latvijas armijas kareivji, kas krita 1919. gada novembra kaujās, atbrīvojot pilsētu no “bermontiešiem”. Tur vakar notika piemiņas brīdis.
Tradīcija Meža kapos rīkot atceres pasākumu ienaidnieka padzīšanas dienā – 21. novembrī – atjaunota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. 1919. gada 11. novembrī tikai pirms nepilna gada dibinātās Latvijas valsts brīvprātīgo karaspēks atbrīvoja Rīgu no krievu avantūrista Avalova-Bermonta vadītā “Rietumkrievijas karaspēka”. Attīstot militāro operāciju smagās kaujās ar ievērojamu pretinieka pārspēku, 21. novembrī latviešu strēlnieku rotas atbrīvoja arī Jelgavu. Vēl pēc nedēļas – 28. novembrī – svešzemju karaspēks tika padzīts no visas Latvijas teritorijas. Jelgavas atbrīvošanas kaujās krita sešdesmit latviešu strēlnieku, kurus vēlāk apglabāja Meža kapos. Jau 1922. gadā apbedījuma vietā tika uzlikts piemineklis, godinot viņu varoņdarbu. Kopš tā laika iedibināta arī tradīcija pilsētas atbrīvošanas dienā tur rīkot piemiņas pasākumus, kas padomju laikos bija noliegti.
Jāpiebilst, ka šajās dienās pabeigti darbi Uzvaras parkā, kas tā tika nodēvēts divdesmito gadu sākumā par godu Jelgavas atbrīvošanas cīņām. Tā nosaukums ir viens no retajiem, kas netika mainīts arī padomju laikā.
