Kas ir kultūra? Nesen biju Kārsavā. Nu kāds var būt priekšstats par šo nostūri pie pašas Krievijas robežas?
Kas ir kultūra?
Nesen biju Kārsavā. Nu kāds var būt priekšstats par šo nostūri pie pašas Krievijas robežas? Bet es sastapos ar tik dziļu kultūru, ka sirdij prāts netika līdzi.
Kas ir svarīgāks kultūras elements – elegants klozetpods vai cilvēka sirds plāksnē ierakstīta attieksme pret savu tuvāko? Man šķiet, mēs arvien vairāk saliekam nepareizus akcentus.
Un vai vārds “kultūra” tāpat kā “mīlestība” šajā inflācijas skartajā saprāta laikā nav zaudējis vērtību?
Mēs esam ar dizainu aizrāvušies un tā aizkulturalizējušies, ka Latgali saucam par depresīvo novadu.
Bet šo cilvēku dzīves viedums, viņu sakņu dziļums un sirds skaidrība ir pārsteidzoša.
Un kultūra tur ir visā – viesmīlībā, attieksmē pret citādo, attieksmē pret tradicionālo un no senčiem mantoto. Viņos nav izrādīšanās tieksmes. Viņi nealkst aplausu. Šie ļaudis dzīvo ar pamatīgu izpratni par visu lietu kārtību.
Protams, ko mēs katrs saucam un saprotam ar vārdu “kultūra”. Jo kultūras jēdzienam tāpat kā mīlestībai ir tik daudz šķautņu un tonalitāšu.
Līdz sāpīgumam tieši es ieraudzīju – jo tuvāk esam savas mazās valsts nosacītajam centram Rīgai, jo tālāk perifērijā nokļūstam attiecībās ar mieru, rimtumu, izpratnes dziļumu, vienkāršību.
Lepnais sirdī un darbos noziedzīgais Kains reiz uzcēla pirmo pilsētu. Viņš citiem gribēja parādīt, uz ko ir spējīgs. Ciešanas, ko sagādā cilvēku lepnība, no Kaina laikiem nav mainījušās.
Netieši tiražētā bezcerības tirdzniecība visdažādākajos aspektos mūsos iznīcina kā kultūras, tā mīlestības jēdziena izpratni. Bet izprast jau šīs lietas var tikai zemākajā līmenī. Kultūra un mīlestība lido augstāk. Mēs netiekam līdzi, jo izpratnes līmenim nav spārnu. Tas ir tāds vilciens ar daudziem vagoniem. Protams, ja mums jātiek no punkta “a” uz punktu “b”, vilciens ir nepieciešamāks par putnu. Putns vispār nav nepieciešams, ja mums jāpaspēj ātrāk. Putns ir brīvs, un tāpēc viņā ir kaut kas no cilvēka ilgām.
