Tuvojoties Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, Jelgavas Zonālais arhīvs godā cēlis pagātnes liecības, izstādē atklājot tuvākās apkaimes centienus gadu gaitā kopt koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru tradīciju.
«Tautas namu un bibliotēku vadītājiem jāpieliek visas pūles, lai nodibinātu un paplašinātu korus, un jāvēro, kā klubos tiek popularizētas masu dziesmas, jo kultūras namos vēl arvien turpina izpildīt novazātas, bezpartejiskas dziesmas. Sarīkojumos orķestri atskaņo leģionāru dziesmas un deju šlāgerus. Tos izskaust!» vēsta 1948.gadā Bauskas apriņķa Kultūras un izglītības nodaļā izdotie norādījumi.Šis un citi Zemgales novada dokumenti, kā arī afišas, dalībnieku un repertuāru saraksti, avīžu materiāli apskatāmi Jelgavas Zonālajā arhīvā, izstādē, kas tapusi sadarbībā ar Platones pagasta bibliotēku.«Kad iesāk, vairs nevar nedziedāt! Platones ciema koris kulmināciju piedzīvoja septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kad tā sastāvā bija pat 70 cilvēku, jo tika uzskatīts – ja var dziedāt, tad jādzied,» stāsta platonieks Ilmārs Knopkens, kurš savācis un sakārtojis apjomīgu materiālu par sava kora vēsturi, kas arī aplūkojama izstādē.Lai atdzīvinātu uz papīra uzliktās šķietami sausās laikmeta liecības, izstādes organizatori atklāšanas pasākumā aicināja tās kuplināt ar atmiņu stāstījumiem, jo teju visi savulaik piedalījušies kādā pašdarbības kolektīvā. Bijušais «pūtējs» Jāzeps Ošs atcerējās, ar kādu degsmi diriģents Haralds Bārzdiņš spēja saorganizēt toreizējās LLA mācību un pētījumu saimniecības «Jelgava» vīrus ar raupjām, nostrādātām rokām uz kopīgu muzicēšanu, savukārt Daina Karele, kura dejojusi kolektīvos «Jaunība» un «Ritums», ar smaidu pieminēja konkurenci, rīvēšanos un pat vadītāju strīdus.Iepriekš piesakoties, izstāde būs apskatāma līdz gada beigām. Tās iekārtotāja Velga Pauziniuka aicina ikvienu interesentu iepazīties ar materiāliem, bet īpaši skolēnus un vēstures pasniedzējus.
