Gatavojoties savstarpējās atbilstības prasību ieviešanai, SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» sagatavojis projektu «Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide».
Gatavojoties savstarpējās atbilstības prasību ieviešanai, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” sagatavojis projektu “Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide”. Lai lauksaimniekiem palīdzētu izpildīt visus turpmāk obligāti ievērojamos nosacījumus, kā arī tiesību aktos noteiktos mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, LLKC zemniekiem izveidojis pakalpojumu “Savstarpējā atbilstība”.
Šoreiz “Ziņas” iepazīstina ar minimālajām dzīvnieku labturības prasībām.
Savstarpējā atbilstība ir prasību kopums, kas ES dalībvalstu lauksaimniekiem jāievēro, lai varētu saņemt tiešos maksājumus un pretendēt uz atsevišķiem lauku attīstības pasākumiem (piemēram, “Mazāk labvēlīgie apvidi”, “Natura 2000” maksājumi un citi).
Mūsu zemniekiem savstarpējā atbilstība nav jauna, jo pašreiz, lai saņemtu vienoto platības maksājumu, jāievēro labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi. Tomēr atbilstoši ES tiesību aktiem Latvija līdz 2009. gadam drīkst nepiemērot atbalsta samazinājumu, ja šīs prasības netiek ievērotas.
Lai savlaicīgi sāktu diskusiju un informētu sabiedrību par sagaidāmajām izmaiņām nākotnē, Zemkopības ministrija sagatavojusi informatīvu materiālu “Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās savstarpējās atbilstības minimālās prasības lauksaimniekiem”, kurā apkopotas spēkā esošās prasības, kas, sākot ar 2009. gadu, varētu ietekmēt tiešo maksājumu un lauku attīstības atbalsta apmēru.
Kas ir labturība
Vispārīgās prasības par dzīvnieku labturību nozīmē, ka par tiem drīkst rūpēties zinoši darbinieki. Lopi jāpārbauda vismaz reizi dienā. Slimiem un ievainotiem jānodrošina īpaša aprūpe, ja iespējams, tie jānošķir no pārējiem. Jāveic saslimšanas un nāves gadījumu uzskaite.
Medikamentu lietošana vienmēr jāsaskaņo ar veterinārārstu. Aizliegts pārveidot dzīvnieka izskatu. Lauksaimnieciskiem mērķiem tos drīkst turēt tikai tad, ja tas nekaitē to veselībai vai labsajūtai.
Novietnes
Pirmkārt lauksaimniecības dzīvniekiem jānodrošina kustību brīvība. Novietņu, aploku un aizgaldu celtniecībā jāizmanto dzīvnieku veselībai nekaitīgi, viegli tīrāmi un dezinficējami materiāli. Aprīkojumam jābūt tādam, lai dzīvnieks ar to nevarētu savainoties. Lai gan nav precīzi izskaidrotas prasības par mikroklimatu, minēts, ka tam jābūt atbilstošam, tāpat arī teikts par ventilāciju un apgaismojumu.
Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgo ventilāciju, jānodrošina ar rezerves iekārtu un trauksmes aparatūru, kas bojājuma laikā brīdina par traucējumiem.
Lauksaimniecības dzīvniekiem, kurus tur ārā, jāparedz aizsardzība no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un plēsējiem. Ne retāk kā reizi dienā jāpārbauda lopu novietnes automātiskais un mehāniskais aprīkojums. Ja konstatēti bojājumi, tie nekavējoties jānovērš.
Barošana un dzirdināšana
Dzīvnieki jānodrošina ar ūdeni un barību atbilstoši sugai, vecumam un fizioloģiskajam stāvoklim. Barošanas un dzirdināšanas vietas jāiekārto tā, lai nepieļautu piesārņojumu un lai visi lopi tām varētu ērti piekļūt.
Pavairošana
Aizliegts izmantot dzīvnieku vairošanu vai tādas procedūras, kas izraisa vai var radīt sāpes vai savainojumus.
Teļu labturības prasības
Jāizveido atbilstošas guļvietas (jāuztur sausas, izmantojot veselībai nekaitīgus pakaišus). Tās jāierīko tā, lai teļiem nodrošinātu iespēju brīvi piecelties, apgulties, atpūsties un redzēt citam citu.
Novietnes grīdai jābūt mehāniski izturīgai, neslidenai, kā arī viegli tīrāmai. Jaunlopi jātur nepiesieti, bez apaušiem. Sasaitēt tos drīkst tikai barošanas laikā. Mītnes, aizgaldi un inventārs regulāri jātīra. Teļus pēc astoņu nedēļu vecuma vairs netur individuālajos sprostos, izņemot gadījumus, kad to nosaka veterinārārsts veselības stāvokļa vai uzvedības problēmu dēļ.
Teļi jāēdina ne retāk kā divas reizes dienā, ar pirmpienu jānodrošina tūlīt pēc to piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu stundu laikā. Barībai jāsatur nepieciešamais dzelzs daudzums, lai nodrošinātu asinīs vidējo hemoglobīna līmeni vismaz 4,5 mmol/l teļiem, kas vecāki par divām nedēļām. Barībai jābūt sagremojamai, sausajai – šķiedrvielām bagātai.
Jaunlopi vecumā no astoņām līdz divdesmit nedēļām šķiedrvielas daudzums jāpalielina no 50 līdz 250 gramiem dienā. Sākot no divu nedēļu vecuma, jānodrošina ar svaigu ūdeni un spēkbarību.
Turot teļus grupās, tiem jānodrošina vienlaicīga piekļūšana barībai, izņemot gadījumus, ja tos ēdina zīdot vai automātiski.
Par cūku labturības prasībām lasiet nākamajā “Laukos un sētās” laidienā.
***
Individuālie sprosti jāveido:
– ar redeļveida sānu sienām, lai nodrošinātu redzes un ožas kontaktu ar blakus sprostos ievietotajiem dzīvniekiem;
– augstumā, kas nav zemāks par ievietotā dzīvnieka skaustu, tam stāvot;
– garumā, kas nav mazāks par ievietotā dzīvnieka garumu (mēra no purngala līdz sēdes kaulam un iegūto skaitli reizina ar 1,1).
Pēc astoņu nedēļu vecuma teļi jātur grupās atbilstoši to svaram, nodrošinot katram šādu platību:
– līdz 150 kilogramiem smagiem – ne mazāku par 1,5 m2;
– no 150 līdz 220 kilogramu smagiem – ne mazāku par 1,7 m2;
– 220 kilogramu un smagākiem teļiem – ne mazāku par 1,8 m2.
