Viņi paši teic, ka spēlējot «frīkroku».
Viņi paši teic, ka spēlējot “frīkroku”. Grupu “ak69”, kas (mainītā sastāvā) pirmoreiz kopā sanāca gandrīz pirms sešiem gadiem Bauskas rajona Uzvaras ciematā, var dēvēt arī par pancīgi noskaņotiem jauniešiem ar poproka “novirzēm” jeb draugu pulciņu, kas pa vidu vētrainai joku dzīšanai uz skatuves un aiz tās dažubrīd spēj koncentrēt radošos spēkus arī, lai sacerētu pa gabalam, kas itin pieņemams varētu šķist vienkāršam, ne pārāk izlutinātam vidusmēra latviešu popmūzikas klausītājam. Tāds ir “ak69” jaunākais veikums – pāris gadu vecas Ziemassvētkiem veltītas dziesmiņas ieraksts, kam nu dots nosaukums “Mandarīns” un ko, “dāvanas dalot mēnesi pirms Ziemassvētkiem”, viņi nule laiduši plašsaziņas līdzekļu apritē. Varbūt ne gluži pielīdzināma viņu senajam hitam “Draugs”, bet ar līdzi dungošanas potenciālu apveltīta. Un kālab gan lai tam neļautos zem Ziemassvētku eglītes pie kausa dziesmā apdziedātā “karstā vīna”, lobot kompozīcijas “titulaugli” mandarīnu –, pēc bundzinieka
Mārča domām, Ziemassvētku ekvivalentu Lieldienu olām un Jāņu sieram, jo “mandarīna atspirdzinošā smarža telpā ienes tās sajūtas, kas Ziemassvētkus padara par gada īpašajiem svētkiem”.
