1. Kādi, pēc jūsu domām, būtu jānosaka smēķēšanas ierobežojumi? (10 metru no ieejas, sabiedriskās vietās utt.).
1. Kādi, pēc jūsu domām, būtu jānosaka smēķēšanas ierobežojumi? (10 metru no ieejas, sabiedriskās vietās utt.)
2. Kāda varētu būt visefektīgākā pretsmēķēšanas profilakse? (Cenu paaugstināšana, reklāmas aizliegšana u.tml.)
3. Vai jūs smēķējat?
Anna Zīverte, SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle:
1. Smēķēšana būtu jāaizliedz visās vietās, jo tabakas dūmi daudz lielāku ļaunumu nodara nevis pašiem smēķētājiem, bet apkārtējiem, kas kļūst par pasīvajiem pīpētājiem.
2. Cena un tikai. Ja cigaretes maksās pietiekami dārgi, cilvēks padomās, vai viņam smēķēšana vajadzīga. Kādai jābūt cenai? Domāju, vismaz 15 latu – lai paciņa cigarešu maksā tikpat, cik laba vīna pudele. Nezinu, vai sodi ir līdzeklis, to jau mēs redzam ceļu satiksmē – gan liek pamatīgas soda naudas, gan atņem automašīnas, bet gaidītā efekta nav. Ja sodīt, tad vecākus, kuri ļauj saviem bērniem pīpēt. Turklāt lielākā daļa jauno smēķētāju ņem piemēru no vecākiem. Zinu gadījumu, kad cilvēks, nonākot izvēles priekšā – smēķēt vai dzīvot –, atmeta šo netikumu vienā dienā un pārgāja uz konfektēm.
3. Nesmēķēju. Ģimenē esam nepīpētāji vairākās paaudzēs. Reiz astoņu vai deviņu gadu vecumā kopā ar draudzeni pamēģināju, bet uzreiz sapratu, ka man tas nav vajadzīgs.
Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors:
1. Smēķēšanas sērga izplatījusies šausminoši. Tā skar gan zēnus, gan meitenes jau no pusaudžu vecuma. Uzskatu – jo stingrāka likumiskā bāze, jo labāk. Kāds labums no šīs nodarbes, izņemot smirdēšanu, nespēju saprast. Ja šajā jomā noteiktu stingrus aizliegumus, es par to tikai priecātos. Protams, nedrīkst ieslīgt tādās galējībās kā, piemēram, aizliegt smēķēt uz teātra skatuves. Kā tad izskatītos tēli no “Skroderdienām Silmačos”? Skatuves varoņi paliek skatuves varoņi. Arī Šerloks Holmss un Staļins savulaik neizlaida pīpi no rokām. Ja kaut kur smēķēšanu atļaut, tad varbūt atsevišķā vietā, kas paredzēta tikai šādam nolūkam.
2. Profilakse būtu veicama ar cigarešu cenām – pieci lati par paciņu! Nedomāju, ka reklāma jauniešus ietekmētu vienā vai otrā virzienā. Savukārt likumdošanā noteiktam aizlieguma vai ierobežošanas mehānismam būtu jāparedz arī sodi par to pārkāpšanu. Manuprāt, visefektīgākais būtu sabiedriskais (piespiedu) darbs. Naudas sods ne vienmēr līdzētu, citam desmit latu ir liela summa, citam tas nav nekas.
3. Nesmēķēju, arī puikas gados neesmu mēģinājis. Augstskolas pēdējā kursā, kad nāca lielā eksāmenu lavīna, ja kāds piedāvāja, neatteicos. Pirms vairāk nekā 30 gadiem esmu iegādājies vienu paciņu tolaik glaunāko cigarešu “Rīga”. Tā ir arī visa mana pieredze šajā jomā.
Inta Alksne, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sporta katedras lektore:
1. Vispār aizliegt nevajag, jo no tā tik un tā nebūs jēgas. Parasti atrod veidus, kā aizliegumus pārkāpt. Tādēļ labāk paredzēt vietas, kur var smēķēt, lai tas vismaz netraucētu pārējiem.
2. Jauniešiem jāpiedāvā citas alternatīvas, ar ko aizpildīt brīvo laiku. Vienalga, vai tas būtu sports, kaut kādas sabiedriskās aktivitātes vai cita veida atpūta. Ar to, ka aizliegs cigarešu reklāmu, nav iespējams palīdzēt, turklāt, ja domājam reāli, tādu aizliegumu nekad neizdosies īstenot, jo bizness paliek bizness. Vai no tā, ka, piemēram, pie šampanieša reklāmas parādās uzraksts, ka dzeršana kaitē veselībai, kāds tādēļ to nedzer?
3. Kurš gan jaunībā nav niekojies ar cigaretēm, iedzēris vai darījis vēl citus grēciņus? Neviens taču neesam eņģeļi, taču toreiz tas bija krietni nevainīgāk. Tagad ir jaunieši, kas sāk ar tabletēm.
Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja:
1. Mērīt metrus jau būtu nākamais solis. Galvenais – nedrīkst notikt nekas tāds, kas traucē citiem, tas nav pieļaujams. Mūsu iestādē, piemēram, visi 87 darbinieki ir nesmēķētāji.
2. Cenu celšana jau neko nenozīmēs. Primārais būtu vērtību izpratne, kam jāsākas ģimenē. Ja vecāki smēķē, maz ticams, ka viņu atvase to nedarīs.
3. Nesmēķēju. Bērnībā pamēģināju un sapratu, ka tas ir pretīgi.
Antons Linerts, Jelgavas Pašvaldības policijas Administratīvā patruļdienesta priekšnieks:
1. Aizliegt smēķēt visur, tas ir, visās sabiedriskajās vietās, nav reāli, jo, piemēram, arī mežmala tāda ir. Jārēķinās, ka smēķēšanu atmest nav tik viegli, tādēļ labāk censties to ierobežot. Jau pašlaik vairs nevar pīpēt iestādēs un pie tām, taču būtu jānodrošina, ka aizliegums darbojas, piemēram, ne vien sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs, bet arī pie tām, jo māmiņai ar bērnu, kura stāv zem nojumes, nav nekādas atšķirības, vai kāds smēķē zem tās vai ārpusē.
2. Presei vajadzētu vairāk skaidrot smēķēšanas kaitīgumu. Noteikti derētu jauni to ierobežojoši noteikumi, kā arī augstāki sodi. Patlaban paredzētie desmit lati nekas nav. Manuprāt, sods varētu būt līdz pat 50 latiem.
3. Jā, smēķēju jau ilgus gadus, esmu mēģinājis atmest, bet tas ir ļoti grūti – ieradums ņem virsroku.
