Mums katram dzīvē ir dažādas lomas un statuss, taču nevienam nav iespējams izbēgt no tā, ka esam patērētāji. Vai zinām savas tiesības?
Mums katram dzīvē ir dažādas lomas un statuss, taču nevienam nav iespējams izbēgt no tā, ka esam patērētāji. Vai zinām savas tiesības? Vai tās saprotam? Kas šajā ziņā rūpējas par mūsu komfortu un drošību un to aizsargā? Šie jautājumi tiek risināti ne vien Latvijas, bet visas Eiropas līmenī.
Tiesību jēdziens ir kā kauliņš spēlē, kurā iesaistījušās divas puses. Šajā gadījumā patērētāji un ražotāji, pārdevēji vai pakalpojuma sniedzēji. Spēle ne vienmēr ir godīga un izceļas ar īpašu jūtīgumu, jo skar finanses, kas nevienai pusei nav mazsvarīgi, radot iespēju cīņām un konfliktiem. Tāpēc būtiski zināt noteikumus, lai mazinātos “cērpamo aitu” un “cirpēju” sindroms. Starp citu, tas lielā mērā atkarīgs no katra kultūras līmeņa un mentalitātes. Tomēr spēcīgākais ierocis ir informētība, par ko Latvijas līmenī rūpējas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), bet ES par šo jomu atbildīga komisāre Meglena Kuneva.
32 procenti pat necenšas aizstāvēties
Lai noskaidrotu, cik bieži patērētāji sastopas ar nekvalitatīvu preci un netaisnīgiem līguma noteikumiem, kā šādā gadījumā rīkojas un kādi ir priekšstati par patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā, PTAC regulāri veic pētījumus, kuros izdarīti secinājumi un piedāvāti risinājumi.
Tie atklāj, ka 2006. gadā nekvalitatīvu preci iegādājušies 40 procenti aptaujāto. Visbiežāk tie bijuši apavi, tad elektropreces, apģērbs, rotaļlietas, būvmateriāli, mēbeles un mobilie telefoni. (Eiropā patērētājus visvairāk neapmierina rotaļlietu, motorizēto transportlīdzekļu, elektropreču, kosmētikas, elektriskā apgaismojuma un bērnu preču kvalitāte.)
Pētījums ļāvis secināt, ka iedzīvotāji Latvijā aizvien biežāk nevēlas atteikties no preces vai salabot to pašu spēkiem – 68 procenti respondentu norādījuši, ka problēmas centušies risināt veikalā vai ar citu institūciju palīdzību, tomēr izmaiņas ir lēnas. Joprojām gandrīz trešdaļa pat necenšas aizstāvēt savas patērētāja tiesības, tāpēc būtu ieteicams atvieglot nekvalitatīvas preces atdošanas vai apmaiņas procesu, lai pircējam atmaksātos tam veltīt savu laiku un enerģiju.
Priecē, ka neapmierināto patērētāju skaits samazinās. Tas liecina – arī uzņēmumi sāk pielāgoties, atrod risinājumus, atbilstošāk reaģē uz pircēju sūdzībām, tāpēc pašlaik svarīgi panākt, lai patērētājs izmanto šo iespēju, dodas uz veikalu un vismaz cenšas risināt radušās problēmas.
Tomēr vēl joprojām Latvijā valda daudz aizspriedumu, kas to kavē. Cilvēku apziņā ir uzraksts, ka preci nemaina, arī tas, ka tai ir atlaide vai nav garantijas, kas nozīmē – par to nevar sūdzēties. Patērētājiem būtu jāzina, ka jebkurā šajā situācijā viņiem ir tiesības vērsties veikalā un apmainīt preci vai saņemt atpakaļ naudu.
Pirmais solis ir panākt, lai iedzīvotāji spēj atpazīt nekvalitatīvu preci. Ja pircēji zinās, ka ir pārkāptas viņu tiesības, viņi meklēs un atradīs institūcijas, kas varētu palīdzēt risināt problēmas, uzskata pētījuma autori.
Sarežģītāk ir atšķetināt netaisnīgus līguma nosacījumus. Daudzi ne tikai nezina, kas tas ir, bet pat tad, ja līgums šķiet netaisnīgs, mēdz parakstīt to bez korekcijām. Visbiežāk kā netaisnīgus aptaujātie patērētāji uzskatījuši elektronisko pakalpojumu sniegšanas un kreditēšanas līgumus.
Eiropa apvienojas patērētāju labā
Latvijā patērētāju tiesības regulē likums, kas definē to pārkāpumus, paredz, kādam jābūt līgumam un preces vai pakalpojuma atbilstībai tā noteikumiem, kas atbildīgs par patērētāju tiesību uzraudzību, kontroli un citiem svarīgiem jautājumiem.
Līdz ar iestāšanos ES mums kļuvuši saistoši patērētāju tiesību aizsardzības principi, kas darbojas visās ES dalībvalstīs. Tā, piemēram ES likumi ļauj iepirkties citā savienības valstī uz nebēdu, neraizējoties par muitas nodevas vai papildu PVN maksāšanu, atgriežoties mājās. Tas attiecas gan uz fizisku iepirkšanos citā valstī, gan uz preču pasūtīšanu internetā, pa pastu vai telefonu. Ja nopirktā prece neatbilst līgumam, cilvēks to var nogādāt atpakaļ remontēšanai vai nomaiņai. Šis nosacījums ir spēkā divus gadus pēc tam, kad prece tiek pieņemta vai piegādāta. Un sešu mēnešu laikā pārdevējam, nevis pircējam jāpierāda, ka pārdotā prece atbilst līgumam.
Runājot par pārtikas kvalitāti, ES likumi par tās marķēšanu paredz, ka uz etiķetes jānorāda pilnīga informācija par izmantotajām sastāvdaļām, kā arī krāsvielām, konservantiem, saldinātājiem un citām ķīmiskām piedevām.
ES likumi aizliedz netaisnīgus līguma nosacījumus neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie parakstīti, kā arī kategoriski nostājas pret tādu praksi kā “inerto tirdzniecība”, kas nozīmē, ja patērētājam nogādā preces, kas nav pasūtītas, par tām pieprasot samaksu.
Tā ir Eiropas prasība lielveikalos norādīt cenu par vienību, piemēram, cik tā maksā litrā vai kilogramā. Iemesls – lai pircējam būtu vieglāk salīdzināt viena produkta cenas dažādos iepakojumos.
ES aizliedz reklāmas, kas maldina vai krāpj patērētājus. Pārdevējiem jāsniedz pilna informācija par sevi, ko viņi tirgo, cik tas maksās un cik ilgā laikā tiks veikta preces piegāde.
Turklāt Eiropā jau vairāk nekā 20 gadu darbojas “RAPEX” sistēma, kuras uzdevums ir novērst veselības apdraudējumu un panākt patērētāju drošību ar ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Ar tās palīdzību iestādes var ziņot Eiropas Komisijai, ka tirgū ir bīstama nepārtikas prece, un Komisija vai nu aizliedz to tirgot, vai atļauj ar konkrētiem nosacījumiem.
Pērnā gada ziņojums vēsta – visvairāk sūdzību saņemts par rotaļlietām, kas ir krietnā pārsvarā pār kosmētikas līdzekļiem un elektriskajām precēm. Vissliktākie rezultāti ir Ķīnai – vienai no lielākajām valstīm, kas eksportē patēriņa preces uz Eiropu.
Pārskata likumus
Pašlaik tiek pārskatīts ES patērētāju tiesību aizsardzības likumu kopums, lai pārstrādātu tos regulējošos dokumentus, kas skar, piemēram, laikdalības principu, tirdzniecības garantijas, ar preču piegādi saistītus jautājumus, netaisnīgus līguma nosacījumus un “pārdomu laiku”. ES Negodīgas komercprakses (NKP) un citu patērētāju tiesību aizsardzības likumu nodaļas vadītājs Džuzepe Abamonte informē, ka pasākuma galvenais mērķis ir izstrādāt un ieviest vienotu un vienkāršu pamatnoteikumu paketi, lai veicinātu patērētāju drošību un informētību par savām tiesībām, iepērkoties ES veikalos. “Patērētāju tēriņi veido aptuveni 58 procentus ES iekšzemes kopprodukta, tomēr tikai seši procenti savienības patērētāju iepērkas pārrobežu tiešsaistes veikalos. Tā kā uzticēšanās ir izšķirīgs faktors, kas nosaka, kā un kad patērētāji tērē savu naudu, ir ļoti svarīgi veicināt viņu uzticību ES vienotajam tirgum,” vēsta Eiropas Komisija.
Dalībvalstīm jaunie likumi jāievieš līdz 2007. gada 12. decembrim.
***
Patērētāju tiesības aizstāv
– Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
– Valsts sanitārā inspekcija
– Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde
– Latvijas Tirgotāju asociācija
– Valsts būvinspekcija
– Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas un klubi
***
Garantija – 2 gadi
Vienlaicīgi ar preces vai pakalpojuma iegādāšanos patērētājs iegūst tiesības divos gados no pirkuma izdarīšanas dienas pieteikt pārdevējam pretenzijas par līguma noteikumiem neatbilstošu preci.
***
Patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja:
– iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumu, nav ievērota viņa izvēles brīvība un izteiktā griba;
– nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi;
– nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci, pakalpojumu vai to cenu;
– viņam pārdota nedroša vai līguma noteikumiem neatbilstoša prece vai sniegts šiem nosacījumiem neatbilstošs pakalpojums;
– samaksa par pirkumu un svaru vai mērs nav noteikts pareizi, kā arī nav nodrošināta iespēja par to pārliecināties;
– nav pienācīgi izpildītas līgumsaistības;
– patērētājam nav dota iespēja realizēt atteikuma tiesības, noslēgta līguma atcelšanas, tā nosacījumu grozīšanas vai citas likumīgās tiesības;
– nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments.
***
Patērētāja pieredze, iepērkoties internetveikalā
Āris:
Internetā man gadījies lielākoties veikt sīkus pirkumus – galvenokārt mūzikas ierakstus (CD, DVD). Tiem nekādus līgumus neslēdz – izdari pasūtījumu un gaidi, kad to atsūtīs pa pastu vai atvedīs kurjers. Ar šādiem pirkumiem pagaidām ķibeles nav atgadījušās. Vienīgi mazliet traucē paša nepacietība, jo gribas ātrāk tikt pie kārotās mantas. Taču tam paredzēti parastie veikali!
Dažas reizes esmu iegādājies arī specifiskākas lietas – sintezatoru, mp3 atskaņotāju, atmiņas karti fotoaparātam. Pirms šādiem pirkumiem izdarīšanas gan ieteiktu iepriekš piezvanīt uz interneta veikalu, jo pastāv ļoti liela iespēja, ka kārotā prece nav pieejama vai arī tās cena atšķiras no internetā norādītās. Vienīgā mazliet negatīvā pieredze gadījās, kad pirku sintezatoru, – izrādījās, vietējam “Yamaha” izplatītājam nepatika, ka internetveikali viņu preces pārdod par cenām, kas zemākas nekā paša veikalos. Līdz ar to nācās gaidīt, kamēr firmu vadības atrisināja šīs nesaskaņas.
Par sīko pirkumu pasūtījumiem (mp3 atskaņotājs un atmiņas karte) man ir vislabākās atsauksmes, jo preces tika sagādātas ātri un bez aizķeršanās. Vienā gadījumā (ar mp3) es preci pasūtīju veikalā un pēc pāris dienām aizbraucu tai pakaļ, bet otrajā reizē pietika vien piezvanīt uz tirgotavu un pasūtīt. Man pat neprasīja priekšapmaksu – par preci norēķinājos nākamajā dienā veikalā, kad to saņēmu.
Vēl viena lieta, ar ko esmu saskāries, – aizņemtās telefona līnijas interneta veikalos. Reizēm pat šķitis, ka klausuli paceļ, bet negrib runāt – līnijas otrā galā klusums. Ceru, ka tagad šīs problēmas ir novērstas.
***
Netaisnīgi līguma noteikumi
Līguma noteikumiem jābūt formulētiem vienkāršā un saprotamā valodā. Neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam.
Nosacījumi ir netaisnīgi, ja izslēdz vai kavē patērētāja tiesības vērsties šo tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesā, uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu, atļauj pakalpojuma sniedzējam palielināt cenu, nedodot patērētājam iespēju atcelt līgumu, samazina pārdevēja atbildību gadījumos, kad patērētājs guvis kaitējumu veselībai un citi.
Patērētājs var prasīt, lai pārdevējs netaisnīgos līguma noteikumus atzīst par spēkā neesošiem. Ja tas netiek darīts, var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
