Likumprojekts «Grozījumi Izglītības likumā» paredz paplašināt skolēnu pienākumu loku un atbildību. Ko spēj uz papīra uzrakstīts burts?
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” paredz paplašināt skolēnu pienākumu loku un atbildību. Ko spēj uz papīra uzrakstīts burts? Svarīga attieksme, kas ielikta jau ģimenē, pārliecināta Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Inese Bandeniece.
Līdz šim Izglītības likumā bija noteikts, ka skolēna pienākumi ir iegūt pamatizglītību, ievērot mācību iestādes nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus, kā arī ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību. Ja vien jaunais likumprojekts, līdzīgi kā izstrādātās vadlīnijas audzināšanas darbā, uz ilgu laiku neiestrēgs likumdevēju gaiteņos un kabinetos, skolu audzēkņiem būs noteikts, ka viņi ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt mācību iestādi, būs jāievēro pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses, jāsargā sava un citu veselība un dzīvība, kā arī jāpiedalās skolas apkārtējās vides saglabāšanā un sakopšanā.
Vecāku līdzatbildība
Skolēna pienākumu realizēšana ir svarīgs nosacījums, tas ir veselas personības attīstības pamats. Kā un kur efektīgāk panākt šīs rīcības iedzīvināšanu? Vai to var paveikt tikai skola?
“Pienākumiem jāsākas ar vecākiem,” pārliecināta I.Bandeniece, kas izglītības iestādē nostrādājusi vairāk nekā 20 gadu un atzīst, ka laika gaitā mainījusies sabiedrība, ģimene un attiecības, kas pašos pamatos ietekmē izpratni par tiesībām un pienākumiem. Viss kļuvis brīvāks un demokrātiskāks.
“Nenoliedzami daļā sabiedrības, kur ir problēmas ar vardarbību un nabadzību, īpaši jāpievērš uzmanība tiesību jautājumiem. Tomēr pārējā daļā tās tiek paceltas pārāk augstu – nav vienā svaru kausā ar pienākumiem. Pastāv dažādas tiesību aizsardzības iestādes, nodaļas un departamenti, bet kur ir pienākumu speciālisti?” retoriski jautā direktora vietniece audzināšanas darbā, vēlreiz akcentējot vecāku ieguldījumu šajā procesā. “Ja mammas un tēti realizēs savus pienākumus, arī bērns tos ievēros! Nevar atraut ne atvasi no ģimenes, ne klasi no skolas – tas ir ļoti komplicēts process.”
Atgādina dienasgrāmata
Pirmais solis pienācīgas uzvedības īstenošanā mācību iestādē ir iekšējās kārtības noteikumu ievērošana, kas arī atspoguļo skolēna tiesības un pienākumus. Līdzīgi kā citās izglītības iestādēs arī Jelgavas 4. vidusskolā tie iedrukāti dienasgrāmatā kā atgādinājums gan bērniem, gan vecākiem. Tomēr jebkuri noteikumi ir bezjēdzīgi, ja neiestājas sekas par to neievērošanu. Kā rīkojas 4. vidusskolā? “Audzēknim var izteikt mutisku aizrādījumu, ierakstīt piezīmi dienasgrāmatā, rakstiski ziņot vecākiem, izteikt piezīmi vai rājienu direktora rīkojumā, atļauts daļēji ierobežot skolēna tiesības, audzēkņa uzvedību iespējams izskatīt mācību iestādes pedagoģiskajā konsilijā, bet vidusskolā draud pat izslēgšana. Šis modelis strādā,” pārliecināta I.Bandeniece.
Praktiski tas ielikts sešos “soļos”. Sākumā norisinās klases audzinātāja saruna ar skolēnu, par ko informē vecākus un sociālo pedagogu. Ja rezultāts netiek panākts, sociālais pedagogs audzēknim izstrādā individuālu mācību plānu. Tālāk skolas administrācija sūta oficiālu brīdinājuma vēstuli vecākiem, klases audzinātāja un sociālais pedagogs dodas vizītē uz izglītojamā mājām, skolēns un vecāki piedalās administratīvajā komisijā, līdz sociālais pedagogs un mācību iestādes vadība raksta oficiālu vēstuli policijai un Jelgavas Izglītības pārvaldei.
“Tiesībās mēs pārprotam vārdu “brīvība” – izceļam savu, bet vai neaizskaram citu? Nekur ne ar pušplēstu vārdu nav pieminēts, ka drīkst nemācīties, apsaukāties vai darīt ko tamlīdzīgu. Ideāli būtu, ja mēs apzinātos savus pienākumus pret ģimeni, skolu un valsti,” pauž direktora vietniece audzināšanas darbā.
