Padziļinātām civilās aizsardzības mācībām, kas rit četras darbdienas, pievērsušies ap divdesmit Jelgavas pilsētas un rajona, kā arī Dobeles, Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldību darbinieku.
Padziļinātām civilās aizsardzības mācībām, kas rit četras darbdienas, pievērsušies ap divdesmit Jelgavas pilsētas un rajona, kā arī Dobeles, Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldību darbinieku. Pasākuma mērķis ir paaugstināt atbildīgo dienestu un komisiju pārstāvju kompetenci civilās aizsardzības tiesiskajos, starpvalstu sadarbības, kā arī vietēji aktuālajos jautājumos.
“Civilajai aizsardzībai, manuprāt, vajadzētu būt Aizsardzības ministrijas kompetencē. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līdzekļi šajā jomā ir nepietiekami,” stāstot par valstī iespējamiem apdraudējuma veidiem, minēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis. Pēc viņa domām, jānoslēdz sadarbības līgumi ar pilsētas un rajona pašvaldībām, citiem dienestiem un organizācijām, kas ir būtiski, lai pienācīgi izstrādātu vienotu pilsētas un rajona civilās aizsardzības plānu.
Runājot par plūdu draudiem, komandieris uzsvēra, ka nesen Lielupes labajā krastā uzbūvētais Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs atrodas pārāk zemu. Projektā paredzēts aizsargdambis, bet tā vēl ir nākotne.
Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, kas kopā ar Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu arī piedalījās kursos, teica: “Deviņdesmitajos gados Latvijā civilajā aizsardzībā tika palaistas pa vējam padomju laika iestrādes, ko vajadzēja saglabāt. Ja, piemēram, gadās kāds ugunsgrēks laukos, nav vairs vietējo brīvprātīgo ugunsdzēsēju, kas jau pirmajās minūtēs varētu saglābt to, kas glābjams. Sanāk vien ziņkārīgie, kas stāv un brīnās. Labs piemērs šajā ziņā ir čehi, kas savas tradicionālās brīvprātīgo ugunsdzēsēju, Sarkanā Krusta vienības saglabājuši un integrē jaunajās ES un NATO drošības sistēmās.”
Industriālā riska zinātnieks Andris Maurāns atzina, ka, pēc viņa aplēsēm, Latvijā liela avārija ar ķīmisko vielu noplūdi var notikt reizi piecpadsmit līdz divdesmit piecos gados. Tādēļ svarīgi, lai atbildīgie dienesti prastu rīkoties, lai kompetenti tiktu informēta sabiedrība un avārija nepārvērstos katastrofā ar cilvēku upuriem. Kā Jelgavai lielāko risku viņš atzina bīstamās dzelzceļa kravas. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” rūpes par pārvadājumu drošību zinātnieks atzina par nepietiekamām.
Padziļināto mācību kurss civilajā aizsardzībā notiek ES INTERREG IIIB programmas atbalstītā projekta “Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos” laikā. Pērn martā iesākto projektu bija paredzēts pabeigt novembrī, taču tas pagarināts līdz martam. Kā paskaidroja projekta vadītājs G.Kurlovičs, sakarā ar Katastrofu medicīnas sistēmas reorganizāciju, jāpārstrādā Krīzes vadības centra tehniskais projekts.
