1. Kā jūs vērtējat iespēju finansēt politiskās partijas no valsts budžeta? Cik lielā apmērā un pēc kādiem kritērijiem? Kādas būtu šāda finansēšanas mehānisma priekšrocības un trūkumi?
1. Kā jūs vērtējat iespēju finansēt politiskās partijas no valsts budžeta? Cik lielā apmērā un pēc kādiem kritērijiem? Kādas būtu šāda finansēšanas mehānisma priekšrocības un trūkumi?
2. Vai esat/esat bijis kādas partijas biedrs? Vai kādreiz esat ziedojis naudu politiskām partijām vai organizācijām, kādā apmērā un kādu apsvērumu dēļ? Vai pieļaujat iespēju to darīt?
Edīte Krūmiņa, uzņēmēja:
1. Šādu iespēju vērtēju skeptiski, lai tik partijas cīnās pašas. Solījumus it kā dod, bet vienīgais, kas vēlāk notiek, ir cīņa par varu. Konkrētus kritērijus nevaru pat iedomāties, pieļauju, ka valsts piešķiramo līdzekļu apmērs varētu būt saistīts ar partijas elektorāta apjomu.
2. Partijās neesmu bijusi un naudu esmu atvēlējusi tikai labdarībai. Iespēju, ka varētu ziedot politiķiem, pat nepieļauju.
Imants Kanaška, uzņēmējs:
1. Pozitīvi. Manuprāt, šādā gadījumā partijām tiktu dotas iespējas vienādi izteikties, tās būtu mazāk ietekmējamas, neatkarīgākas. Trūkums – tam nepieciešami valsts budžeta līdzekļi. Šis jautājums jārisina, jo skandālus, ko esam piedzīvojuši pēdējos gados, reiz vajadzētu izbeigt. Par kritērijiem gan neesmu domājis.
2. Nekad neesmu bijis nevienā partijā un domāju, ka arī nebūšu. Politiķiem naudu neesmu ziedojis un šādu iespēju pat nepieļauju.
Iveta Kažoka, “Providus” pētniece:
1. Tā ir vienīgā iespēja izrauties no “nīkuļojošās sistēmas”, kad partijām starp priekšvēlēšanu kampaņām ir apgrūtināta eksistence un nav iespējams pilnvērtīgi darīt savu darbu, tikties ar vēlētājiem. Valsts finansējuma piešķiršana būtu pirmais solis uz demokrātijai draudīgās problēmas (kad lielākoties ziedo lielajām partijām, bet ārpus parlamenta strādājošajām – gandrīz neko) risinājumu. Skandāli un gaismā nākušās vienošanās liecina – ziedošana mēdz notikt uz vienošanās pamata, ka iedotā nauda ar laiku “jāatstrādā”. Veicot pētījumu “Maksa par demokrātiju: vai partijas jāfinansē no valsts budžeta?”, secinājām, ka iesākumā optimāls solis būtu valsts finansējumu piešķirt partijām, kas pēdējās vēlēšanās ieguvušas vismaz 2 procentus balsu, un summas varētu būt 30 – 40 procentu apmērā no tām, kas iepriekš piesaistītas no ziedotājiem. Ja par piemēru ņemam 9. Saeimas vēlēšanas, šim kritērijam atbilst deviņas partijas, un pie šāda modeļa tām četru gadu laikā kopā būtu jāpiešķir nepilni pieci miljoni latu. Pārējām paliktu līdzšinējie finansēšanas avoti – noteikta apmēra ziedojumi un biedru nauda. Polijas un Igaunijas piemērs liecina, ka arī jaunas partijas spēj gūt panākumus vēlēšanās un pēc tam saņemt naudu no valsts.
Priekšrocību saskatu apstāklī, ka vismaz atzītākajām partijām tiktu garantēti līdzekļi uz četriem gadiem un tās nebūtu atkarīgas no šaura bagātnieku loka, bet politiķi, kas patiešām vēlas strādāt tautas labā, justos “brīvāk”. Lielākais trūkums – iespēja, ka var atkārtoties Polijas gadījums, kad līdzekļus piešķir par daudz un tos tērē citiem mērķiem. Bet vēlos uzsvērt, ka vispirms veicama virkne priekšdarbu.
2. Nevienā partijā nekad neesmu bijusi un arī līdzekļus tām neziedoju. Pieļauju, ka varētu atvēlēt naudu partijai, ja man būtu pieņemama tās politiskā programma, mērķi un būtu ticība, ka tajā esošie cilvēki spējīgi tos īstenot. Un – ja darbs vairs nebūtu saistīts ar partiju pārraudzību. Pretējā gadījumā tas būs interešu konflikts.
Jānis Ikstens, politologs:
1. Ir virkne papildu jautājumu, kā šo sistēmu īstenot. Partijas tiek finansētas no valsts kases tieši un netieši arī tagad, tikai ne uzkrītoši. Tiešo valsts finansējumu var piešķirt vien pēc noteiktiem priekšdarbiem, tajā skaitā – partijām atvēlētās valsts uzņēmumu līdzekļu daļas samazināšanas, kā arī “trešo personu” jautājuma noregulēšanas. Komerciālā partiju reklamēšana ļoti jāierobežo, pretējā gadījumā būs daudz problēmu.
Manuprāt, lai piešķirtu valsts naudu, galvenajam kritērijam jābūt partijas panākumiem vēlēšanās, par citiem rādītājiem gan pagaidām negribētu spriest. Priekšrocības – parlamentā pārstāvētās partijas, saņemot valsts līdzekļus, iegūtu finansiālu stabilitāti. Trūkumus, domāju, daudzi jau zina – naudas piešķiršana no valsts neko būtiski neatrisinās, partijās būs cita attiecību dinamika, augs reklāmu izcenojumi.
2. Nekad neesmu bijis nevienā partijā un līdzekļus šādām organizācijām neesmu ziedojis. Pieļauju iespēju, ka tas varētu notikt, bet tikai pamatojoties uz idejiskiem apsvērumiem.
Aleksejs Loskutovs, KNAB priekšnieks:
1. Manuprāt, šāda sistēma jāievieš pakāpeniski. Pasaules prakse liecina, ka valsts var finansēt priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos medijos, aizliedzot to darīt pašām partijām. Pakāpeniski varētu ieviest arī tiešo finansējumu, lai nodrošinātu partiju darbību. Ārvalstu eksperti atzīst, ka valsts atvēlētajam finansējumam jābūt samērīgam ar partiju līdzekļiem, viens no kritērijiem varētu būt vēlēšanās iegūtās balsis. Ieguvums – “lielās naudas” ietekmes mazināšanās uz partijām, trūkums – sabiedrībā šāda ideja nav populāra. Jebkurā variantā jānodrošina stingra uzraudzība pār partiju saņemtajiem un izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem.
2. Neesmu bijis un arī patlaban neesmu nevienas politiskās organizācijas biedrs, to man liedz arī likums. Tā kā birojs pārbauda visu partiju finansiālās darbības likumību, uzskatu, ka nedrīkstu simpatizēt nevienam politiskajam spēkam. KNAB politiskā neitralitāte ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai saglabātu sabiedrības uzticību.
