Meža nozarē ir plašs darbavietu spektrs.
“Meža nozarē ir plašs darbavietu spektrs. Starp tām savējo atradīs gan tie, kuriem patīk mierīgs darbs svaigā gaisā, gan tie, kuri labprāt izjūt strauju dzīves ritmu, strādājot birojā,” teikts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes izdotajā bukletā. Kādas īsti ir mūsdienu iespējas specialitātē un izglītībā? Par to saruna ar dekānu Dagni Dubrovski.
LLU Meža fakultātē augstākā līmeņa zinības var iegūt topošie kokapstrādes un meža inženieri, kā arī mežsaimnieki.
Cik darba tirgū pieprasīti šie speciālisti?
Ļoti! Absolventu skaits ir nepietiekams, lai apmierinātu visas meža nozares, kas ir viena no mūsu valsts ekonomikas balstiem, prasības. Jāatzīst gan, ka Latvijā attīstās arī citas jomas – mūsu nozares īpatsvars pakāpeniski samazinās –, bet, kā saka mežinieki – mežs ir tas, kas notur latu “virs ūdens”. Nebūs meža, nebūs lata! Līdz ar to šī nozare attīstās, un rodas aizvien jaunas darba vietas. Piemēram, ja runājam par inženieriem, pašlaik ir pieprasīti speciālisti meža meliorācijā un ceļu būvē. Kokapstrādē notiek tas pats. Ienāk jaunas, modernas tehnoloģijas – vajadzīgi cilvēki, kas spētu tās ātri apgūt, pieņemt un ar tām strādāt. Moderns kokapstrādes uzņēmums nav tāds, kur vīri vateņos staipa dēļus, bet pilnībā robotizēts, kur roku darba tikpat kā nav.
Kāds ir konkurss, iestājoties fakultātē?
Tas nav lielākais, bet nav arī mazākais. Mežsaimnieku un meža inženieru studiju programmā uz vienu vietu pretendēja 2,2 kandidāti. Diemžēl nenokomplektējām visas vietas kokapstrādē, kur ir sarežģītākas studijas.
Vai nav tā, ka arodvidusskolu absolventi labāk izvēlas neturpināt izglītību, bet sākt pelnīt?
Darbi patiešām vilina – lielākā daļa paralēli mācībām arī strādā. Sarunā ar profesionālo vidusskolu direktoriem viņi kā problēmu atzīst, ka daļa audzēkņu, nepabeidzot mācību iestādi, dodas strādāt uz ārzemēm. Galdnieki visur ir pieprasīti. Ja jaunietis bijis motivēts nākt uz augstskolu, viņš no dzīves sagaida ko vairāk. Studentam mērķis ir augstāks, jo viņš nevēlas strādāt tikai par melnstrādnieku kādā Eiropas valstī.
Kā fakultātē ir ar studējošo atbirumu?
Jā, tas ir pietiekami ievērojams. Atkarībā no studiju programmas puse vai pat trešdaļa nonāk līdz izlaidumam. Iemesli tie paši vecie – matemātika, fizika, ķīmija. Vidusskolā nav ieliktas pamatzināšanas. Mēs cenšamies palīdzēt – organizējam papildu kursus. Taču šī problēma skar ne tikai mūs. Nesen man bija saruna ar zviedru kolēģiem – pilnīgi analoga situācija. Neviens negrib strādāt ražošanā, bet sēdēt birojā un pelnīt “vieglo rubli”. Tomēr Latvija, paldies Dievam, ir meža zeme – tas te ir, bija un būs!
Būs?
Rudenī mēs braucam uz laukiem un redzam, ka cilvēki, piemēram, novāc kartupeļus. Mežistrāde arī ir ražas novākšana, bet uz mežiniekiem bieži “met ar akmeņiem”, jo koks ir lielāks par cilvēku un nocirstās platības uzreiz pamanāmas. Tomēr tas nenozīmē, ka mežs netiek atjaunots. Mēs ļoti uzmanīgi to vērojam! Tam izraudzīti speciāli aprēķini un plānošanas metodes, jo galvenais Latvijā ir mūsu “zaļais zelts”. Vēsturiski tā bijis jau no Napoleona laikiem un senāk – kari šeit notikuši par meža resursiem!
Kā studijas ietekmē Eiropa?
Mācību ziņā esam iesaistīti visos Eiropas izglītības sistēmas kopējos procesos. Izveidots ES meža augstskolu vadītāju, rektoru sadarbības tīkls. Reizi divos gados tiekamies un pārrunājam aktuālākās tendences. Uz mums arī attiecas Bolonjas process, kura mērķis ir sinhronizēt augstākās izglītības sistēmas, mazināt atšķirības starp valstīm un nodrošināt diploma atzīšanu. Esam iesaistījušies programmā “European Foresters”, kuras pamatdoma arī ir, lai dažādās izpratnes vairāk vai mazāk būtu kopīgas. Esmu gandarīts, ka mūsu studenti ir spējīgi un ieinteresēti paplašināt savu redzesloku.
Kādi Meža fakultātes lielākie izaicinājumi?
Fakultātei jāattīsta zinātniskā darbība. Mūsu ambīcijas ir pietiekami lielas – gribam būt viena no vadošajām vai pat vadošā universitāte Austrumeiropā, sasniegt to līmeni, ka mūsu valsts kļūtu nevis par kompetences pircējiem, bet pārdevējiem. Tāpēc sadarbībā ar Informāciju tehnoloģiju fakultāti strādājam pie Precīzās mežsaimniecības laboratorijas izveides. Pateicoties apgūtajiem ES fondu līdzekļiem, jau esam iegādājušies ļoti modernas laboratorijas iekārtas un pašreiz strādājam pie “rītdienas” tehnoloģijām.
Kādu vēlaties redzēt savu studentu?
Viņam jābūt konkurētspējīgam, gudram, tādam, kurš spēj pastāvēt par sevi, savu uzņēmumu, nozari un valsti. Ceru, ka absolventi nākotnē būs vēl labāk sagatavoti. Pirms kāda laika vedām studentus uz uzņēmumiem rādīt iekārtas, tagad situācija mainījusies. Meža darbinieki pie mums ierauga tādas tehnoloģijas, kas viņiem sapņos nav rādījušās. Ceru, ka esam uz pareizā ceļa!
