Ledus? Tagad? Ticamākais, šādi jautājumi liks izbrīnā saraukties pierei ne vienam vien uzrunātajam.
Ledus? Tagad? Ticamākais, šādi jautājumi liks izbrīnā saraukties pierei ne vienam vien uzrunātajam. Kā nu ne, laukā termometra stabiņš uzcītīgi joprojām rāda plusus, reizēm rudenīgi uzlīst, tāpēc runas par ledus meklējumiem šķiet kā no fantāzijas pasaules.
Tomēr vēl līdz šim ziema nav bijusi, un ledus uz mūsu ūdenskrātuvēm neveidojas. Atliek vien pacietīgi gaidīt un vismaz pagaidām apbruņoties ar teorētiskām zināšanām.
Nepacietīgākajiem vispirms ledus būs jāmeklē mazajos seklajos ezeriņos, kuros ūdens ātrāk atdziest. To varēs darīt arī no vēja aizsargātos meža un kalnu ieplaku ezeriņos. Lielajos un dziļajos ūdens atdziest lēnāk, tāpēc tie aizsals kādu nedēļu vēlāk. Vispirms tas notiek aizvēja līcīšos, bet pēdējās aizsalst atklātās, vējam pakļautās vietas. Aizsalšana aizkavējas arī gar krastu augošo meldru un niedru joslās, īpaši, ja tur saputināts sniegs.
Ar copi upēs uz ledus vēl būs
jānogaida, jo tā veidošanos kādu laiku aizkavēs straume. Ierasts, ka ledussega un copmaņi uz tās vispirms redzami lēnākās upēs (piemēram, mūsu Lielupē) un citu rāmākajos posmos un līcīšos. Salam pieņemoties spēkā, ap janvāri ledus klās gandrīz visas upes, izņemot krāčainos to posmus, kuri var neaizsalt visu ziemu.
Kaislīgam makšķerniekam, kurš pēc garāka rudens starplaika noilgojies pēc copes, būtu jāzina, kad iespējams cerēt tikt uz pirmā ledus. Ja rudens periods bijis auksts un ūdens stipri atdzisis, jau pēc piecām sešām sala (mīnus 5 – 6 grādi) dienām var mēģināt pārbaudīt ledus stiprumu ūdens aizsalšanas vietās.
Lai varētu droši makšķerēt, ledum jābūt kādus desmit centimetrus biezam. Ja to veido sasalusi sniega putra, kas ir ļoti trausla, tad – vēl biezākam. Makšķerniekam vietu, kur uziet uz pirmā ledus, derētu meklēt atklātā krastā, nevis lauzties caur niedru vai meldru audzēm un purvainu krasta posmu. Ejot uz ledus, tā pārbaudei obligāti jāizmanto verga, nevis ledus urbis, jo tikai ar vergu var pārliecinoši pārbaudīt tā biezumu pirms katra soļa. Tas ir absolūti nepieciešams drošībai, jo dažās vietās sniega, zemūdens avotu un straumes ietekmē ledus var būt plāns un nedrošs.
***
Der atcerēties
– Jebkurā ūdenstilpē ir vietas, kur ledus vēl ilgi paliek plāns.
– Visbīstamākie ir meldru un niedru ceri, audzes.
– Vietai, kur uziet uz ledus, jābūt pēc iespējas klajai. Necentieties tikt uz ledus, laužoties cauri krasta niedru vai meldru joslai. Tur ledus noteikti būs plānāks nekā klajā vietā.
– Ledus lēnāk veidojas virs zemūdens akmeņiem, siekstām, zem tiltiem, pie steķiem un ūdenī iegrimušiem kokiem un krūmiem.
– Ja vergas smaile viegli caururbj ledu, nekavējoties jāatkāpjas!
– Kamēr ledus vēl ir plānāks par 15 centimetriem, ledus urbis jāatstāj mājās un jālieto tikai un vienīgi verga.
– Centieties iet bļitkot divatā ar draugu, kurš nelaimes gadījumā jūs nepametīs likteņa varā.
– Gan pašam, gan pāriniekam līdzi jābūt vismaz desmit metru garai kaprona auklai, kurai galos iesieta cilpa. Tā jāsatin kamolā, vajadzības gadījumā to viegli pamest kolēģim.
