Mēs neesam ne medicīniskā, ne sociālā rehabilitācija, precizē Sociālās integrācijas centra Sociālā darba nodaļas vadītāja Ilze Erdmane.
Mēs neesam ne medicīniskā, ne sociālā rehabilitācija, precizē Sociālās integrācijas centra (SIC) Sociālā darba nodaļas vadītāja Ilze Erdmane. Jūrmalas profesionālajā vidusskolā notiek tieši profesionālā rehabilitācija – cilvēks ar invaliditāti saprot, ko grib un var strādāt, lai turpmākajā dzīvē būtu mazāk apgrūtinājumu gan pašam, gan citiem.
Veido raitāku sistēmu
“Mazāk bija programmu cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem un redzes invalīdiem, taču tagad ir arī tās,” palielās SIC vadītāja Regīna Simsone. Šogad Latvijā noslēdzas programma “EQUAL”, bet projekta “Invalīdu nodarbinātības veicināšana” laikā paspēts izveidot 12 jaunu mācību programmu cilvēkiem ar invaliditāti, tapuši deviņi reģionālie atbalsta punkti, arī Cīravā un Kuldīgā. Tomēr plašā pielāgotā vide Jūrmalā var kalpot kā pagrieziena punkts invalīda dzīvē, izvēloties profesiju, mācoties un labiekārtojot savu dzīvesvietu. “Mūsu mērķis – lai cilvēks pēc gada, diviem, trim paceltu galvu atgrieztos savā dzimtajā vietā, uzlabotu dzīves kvalitāti tur. Protams, daudzi atrod darbu Rīgā, nereti tas ir vieglāk,” atzīst R.Simsone.
Pašlaik tiek gatavota likumdošana, lai bez aizķeršanās norisinātos cilvēka rehabilitācija – medicīniskā, sociālā un profesionālā. Tam nepieciešams arī izstrādāt kārtību, kā notiek informācijas aprite no brīža, kad rodas invaliditātes draudi, piemēram, arodsaslimšanas dēļ. “Tas nav normāli, ja sociālais darbinieks zina tikai par tiem invalīdiem, kuri nāk pēc pabalsta. Vai arī pastnieks pasaka – zini, tas sen nav izkustējies no mājas,” vērtē SIC vadītāja.
Nereti pēc traumas vai saslimšanas uzreiz nav pieejama ne medicīniskā, ne sociālā rehabilitācija. Liepājas Reģionālajā slimnīcā uz rehabilitācijas procedūrām, par ko maksā valsts, rindā jāgaida divi mēneši. Lai maksimāli efektīvi atgūtu darba spējas, piemēram, pēc insulta, tas ir būtisks laiks. Pat ja cilvēks izvēlas maksāt par procedūrām pats, rindā jāpavada dažas nedēļas. Uz medicīnisko un sociālo rehabilitāciju sanatorijā Jūrmalā jāgaida pat divi gadi.
Izstrādā
īpašas metodikas
Mācību iestāde ir līdzīga jebkurai citai profesionālās izglītības iestādei, tikai vide un mācību programmas pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja profesiju tur mācīsies vājredzīgs cilvēks, iepriekš Neredzīgo biedrībā viņš apgūs prasmes orientēties telpā, tikt galā ar sadzīvi un sevi – tā ir sociālās rehabilitācijas joma, skaidro I.Erdmane. Pēc tam jau viņš var tēmēt uz profesionālo rehabilitāciju – izvēlēties, ko darīt turpmāk, kā pelnīt sev iztiku.
“Ko es gribu. Vai veselības stāvokļa dēļ to varu. Kā un kur to apgūt. Vai man būs darbs,” izziņas procesa virzību skaidro profesiju izvēles konsultante Leontīne Kaškina. Ar katru individuāli strādā psihologs, ir darbs grupās, lai noteiktu piemērotību izvēlētajam arodam – vai pirksti būs gana veikli, piemēram, kādai tehniskai nodarbei. Ja iecerēts grāmatveža darbs, ir citi pārbaudes uzdevumi. L.Kaškina uzsver, ka gan valstij, gan katram cilvēkam svarīgi, lai izvēlētajā profesijā būtu pieejams arī apmaksāts darbs. Noslēgumā katrs iegūst rekomendācijas, bet atbildīgais lēmums jāpieņem pašam.
SIC projekta laikā izstrādājis gan profesiju aprakstus, gan izveidojis dažādas metodikas. Apkopotas 20 raksturīgākās profesiju pazīmes, kas palīdz noteikt katram viņa psiholoģisko piemērotību. “Profesionālās karjeras izvēles centrs strādā citādi, korekti būtu, ja cilvēkus ar invaliditāti viņi sūtītu pie mums – tā ir mūsu specialitāte,” komentē L.Kaškina.
Mācības SIC ilgst gan trīs gadus, gan gadu, gan dažus mēnešus – tas atkarīgs no izvēlētās programmas. Mācības un dzīvošana kopmītnē ir par velti, nav arī ēdināšanas izdevumu. Valsts par profesionālo rehabilitāciju maksā, ja cilvēks ir darbspējīgā vecumā – līdz 62 gadiem.
Stereotipi zūd lēnām
“Neatkarības gados stereotipi nekur nav pazuduši. Vairs nav tik briesmīgi, bet tie joprojām pastāv,” raksturo R.Simsone. SIC darbinieki veikuši 670 profesionālās izglītības pedagogu aptauju – joprojām daļai esot bail no invalīdiem, izskanējušas bažas, vai spēs apmācīt. Sadarbībā ar vācu kolēģiem SIC izstrādājis arī tālmācības 200 stundu programmu, lai pedagogi būtu sagatavoti darbam ar invalīdiem.
Nereti paši cilvēki ir mazaktīvi, lai nepieļautu invaliditāti vai sāktu savlaicīgi gatavoties jaunajiem dzīves apstākļiem. SIC aptaujāja 69 pacientus, kuri slimo jau vairāk nekā gadu, – tikai desmit bija dzirdējuši par rehabilitācijas, pārprofilēšanās iespējām. Ja pašreizējā darbavieta draud ar invaliditāti, nepieciešamas pārmaiņas.
Ja cilvēks nevēlas mācīties Jūrmalā, jo negrib atstāt ģimeni, ierasto vidi uz ilgu laiku, iespējama tālmācība: izstrādātas vadlīnijas estudijām, ir modulārā izglītība. Daudzas programmas var īstenot reģionos, piemēram, Cīravā, kur atbalsta punkta vadītājas Līgas Grīnvaldes darbu R.Simsone vērtē ļoti atzinīgi.
Darbspējīgā vecumā Latvijā ir ap 70 tūkstošiem invalīdu, kas tiek uzlūkoti kā vērtīga darbaspēka rezerve, uzsver I.Erdmane. Svarīgi, lai viņi paši to saprot.
***
Uzziņai
– Sociālās integrācijas centrs, www.sic.gov.lv;
epasts: [email protected];
tālrunis 67811707, 67811704.
– SIC atbalsta punkts Cīravā, tālrunis 63497089;
epasts: [email protected].
– SIC atbalsta punkts Kuldīgā, tālrunis 26801129.
