Ja vien tā būtu, ka sabiedrībā rosītos tikai stipri, veseli, atbildīgi, patstāvīgi un materiāli nodrošināti cilvēki… Bet nav!
Ja vien tā būtu, ka sabiedrībā rosītos tikai stipri, veseli, atbildīgi, patstāvīgi un materiāli nodrošināti cilvēki… Bet nav! Ir pietiekami daudz vāju, apjukušu, slimību un nabadzības nomāktu, kuriem nepieciešama palīdzīga roka. Svētes pagastā to sniedz sociālā darbiniece Inese Roznere.
Sociālais darbinieks ir salīdzinoši jauna profesija, kas vēl tikai iekaro savu vietu un prestižu. Tas ir darbs, bez kā neiztikt, bet tā veicēji – misijas cilvēki, jo nav viegli nemitīgi ielūkoties dzīves pelēkajā pusē un censties palīdzēt. Dažkārt pozitīvs atrisinājums jāgaida ļoti ilgi. Ja tas izdodas, gandarījums milzīgs, atzīst I.Roznere, kuras pārziņā ir sociālā situācija pašvaldībā ar vairāk nekā 1700 iedzīvotājiem.
“Šis ir viens no darbiem, kam rūgta garoziņa. Nesen biju bērēs – izvadījām 89 gadus vecu tantiņu, bet vienīgie pavadītāji bija sociālā darbiniece un divas kaimiņienes. Tajā dienā arī nācās meklēt radus kādam pēkšņi no dzīves aizgājušam puisim, bet īsti nebija ko atrast, kas nokārto pēdējās lietas, jo visi strādā ārzemēs. Tādos brīžos šķiet, par ko mēs vispār kreņķējamies un lauzām galvu – nāk lūzumpunkti, bet nav neviena, kas varētu sniegt atspaidu.”
Sāk ar nelielu kladīti
“Domāju, ka darbs būs ļoti interesants – varēšu iepazīt cilvēkus, ar kuriem iepriekš nebija saskarsmes, piemēram, invalīdus,” Inese atceras laiku pirms teju septiņiem gadiem, kad sākumskolas un veselības mācības skolotājas amatu nomainīja pret sociālo darbu. “Sākumā man iedeva nelielu A4 formāta kladīti, kur vienā pusē bija sarakstīti vārdi un uzvārdi, bet otrā – palīdzības veidi, pievelkot krustiņu, kas ir saņemts,” stāsta Svētes pagasta sociālā darbiniece, atzīstot, ka nu pienākumu un atbildības loks gājis tik lielā plašumā, ka prasīt prasās pēc palīga. Kļūst aizvien grūtāk savienot dokumentācijas kārtošanu un praktisku palīdzību, jo ikdienā Inesei jāpieņem klienti, jāpārbauda situācija ģimenēs, jāapciemo vecie un vientuļie, jāizvadā naudiņa aprūpētājiem un jāveic daudz citu pienākumu.
Priecē tradīcijas
Sociālais budžets katrai pašvaldībai ir savs, kas arī nosaka palīdzības veidus un apmērus. Lai tā nepārvērstos tikai sausā kalkulācijā, kurā brīžam pazūd cilvēks, Svētē tiek godā celtas vairākas tradīcijas. Piemēram, Ziemassvētkos kārumus saņem ne vien visi bērni līdz 4. klasei, bet arī vecie un vientuļie cilvēki un pirmās grupas invalīdi. I.Roznere atklāj, ka šogad tiks sagatavotas 200 paciņas. Daudz uzmanības Svētē velta pensionāriem: “Vasarā braucam kārtīgā ekskursijā. Divas trīs reizes gadā apmeklējam lielos teātrus un, protams, mūsu pašu Alunāna un Zaļenieku teātri. Divreiz gadā senioriem notiek atpūtas pasākumi, kad pieaicinām viesmāksliniekus un atrādām savus pašdarbības kolektīvus. Dāvinot nelielu naudas summu, apsveicam 60, 70, 80, 90 un citās jubilejās.”
Pie labajām lietām pieder sadarbība ar maznodrošinātām ģimenēm, kurās bērni vēlas saņemt brīvpusdienas, uzskata Inese. Paredzēts, ka skolā bez maksas maltīte pienāksies tām atvasēm, kas kopā ar vecākiem 30 stundas būs nostrādājuši sabiedrībai lietderīgā darbā. “Daļa kopj pagasta kapus, daudz darba bija jaunās skolas labiekārtošanā, uz citām telpām pārcēlām arī medpunktu un bibliotēku,” stāsta I.Roznere, uzsverot, ka lielu artavu sociālās vides uzlabošanā devusi iespēja piedalīties vairākos projektos. “Gribu uzteikt sadarbību ar rajona Padomi. Svētē risinājās gan motivācijas programma nestrādājošiem vecākiem, gan tika veidota pašnodarbināto sistēma. Visi, kas piedalījās mācībās, atraduši darbu. Īpašs prieks par daudzbērnu ģimeņu mammām ar maziem bērniņiem. Tas nozīmē, ka šajā ziņā būs vajadzīga mazāka palīdzība – viņi paši varēs nopelnīt!” pauž sociālā darbiniece.
Palīdzēt neizdegt
Lai palīdzētu sociālajiem darbiniekiem pārskatīt un analizēt savu profesionālo darbību, meklēt atbildes vēl neatrisinātām problēmām, gūt kolēģu padomus un atbalstu, tiek organizēta tā saucamā supervīzija, kas no angļu valodas nozīmē – uzraudzība, novērošana. Inese atzīst, ļoti noderīga lieta: “Izdegšanas sindroms šajā darbā ir milzīgs. Nav viegli apmeklēt cilvēkus ar ārējiem defektiem. Dodoties pie klientiem, sāku ar “smagāko galu” – tām mājām, kur zinu, ka man atņems
enerģiju, – un beidzu ar vizīti pie 93 gadus vecas kurlmēmas tantes, kas ir ļoti laimīga, ka esmu atnākusi. Pie viņas viss ir tīrs un sakopts. Savā vecumā kundze iet lasīt brūklenes, pārdod tās tirgū un pin vainadziņus. Un turpat nekoptas jaunas sievietes ar nosmulētiem bērniem, kas nesaprot, ka viņiem būtu kaut kas vajadzīgs.”
Par attieksmi pret sevi Inese smej: “Man jau šķiet, ka mani mīl!” Tomēr gadās, ka uz sociālo darbinieci izgāž visu sakrājušos žulti, nepatiku un dzīves melnumu. “Visbiežāk pie apvainojumiem ķeras cilvēki, kuri neprot vai nevēlas tikt galā ar savām jūtām, dusmām, naidu, greizsirdību un skaudību. Viņi tavā priekšā jūtas vāji, bezspēcīgi un izvēlas uzbrukumu kā labāko aizstāvēšanās veidu. Uzklausot garāmejoša cilvēka apvainojumus, uztver to kā viņam sniegtu psiholoģisku palīdzību – lai izsakās, paliks vieglāk, bet sevī to neielaid,” I.Roznere lasa uzrakstu savā kabinetā pie sienas. Tajā ir vēl daudz pamācošu un uzmundrinošu rindu, telpu rotā zaļie augi, bet “sliktākā gadījumā izvēlos kvēpināmos”, pauž Inese.
Nākotnes vīzijas
No nākamā gada 1. janvāra Latvijā stājas spēkā prasība sociālajiem darbiniekiem iegūt atbilstošu izglītību. Inese to īsteno, otru gadu mācoties Psiholoģijas augstskolā. “Būtu jādomā par valsts apmaksātām programmām speciālistiem, kas ir ļoti nepieciešami,” pārliecināta I.Roznere. Ne visās augstskolās ir budžeta grupas, kurās apgūt sociālo darbu, tāpēc Inese pauž gandarījumu, ka pašvaldība radusi iespēju segt pusi mācību maksas.
Sociālā darba nākotnes vīzijas pagastos ir neskaidras, jo priekšā novadu veidošana. “Veiksies tiem, kam līdz šim sociālā palīdzība bijusi niecīga, bet tie, kam šis tīkls ļoti attīstīts, iespējams, paliks zaudētājos. Man pensionāri jau tagad prasa, vai varēšu braukt ekskursijās. Nemāku teikt,” spriež Inese, tomēr saglabājot optimistisku noti. Taču sociālā darbiniece pilnīgi noteikti “mākt teikt”, kādus viņa vēlētos redzēt savus darba apstākļus: “Sapņoju, ka varētu ieslēgt datoru, uzklikšķināt uz cilvēka vārda un uzzināt par viņu visu nepieciešamo informāciju. Personas datu aizsardzības likums ļoti apgrūtina darbu. Vajadzētu izveidot vienotu tīklu!”
***
“Ir ģimenes, kas paaudžu paaudzēs nelabvēlīgas, un gluži pretēji – bērni sāk mācīties, iziet cilvēkos un radikāli maina dzīvesveidu. Ļoti liela nozīme ir izglītības iestādei un skolotājam. Ja viņš sagaida bērnu ar vīpsnu, tāpēc, ka tas nācis no nelabvēlīgas ģimenes, ja četru gadu laikā pedagogs ne reizi nav bijis pie viņa mājās un redzējis, neko labu nevar sagaidīt,” pārliecināta I.Roznere.
***
Jānodrošina supervīzija
Lai sociālā darba speciālistiem sniegtu papildu atbalstu ikdienas darbā, Labklājības ministrija plāno noteikt prasību pašvaldību sociālajiem dienestiem nodrošināt saviem speciālistiem supervīziju, kuras laikā tiks attīstītas sociālo darbinieku prasmes, nodrošināta pieredze, zināšanas un informācijas apmaiņa, meklēti darba problēmsituāciju risinājumi, kā arī sniegts emocionālais atbalsts.
Sociālā palīdzība Svētes pagastā
– Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā 100 latu apmērā, izvērtējot ģimenes materiālos apstākļus.
– Vienreizējs pabalsts, beidzoties ārpusģimenes aprūpei, kas paredzēts bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
– Pabalsts veselības aprūpei. Tā maksimālā summa ir 50 procenti no minimālās algas apmēra, kuru piešķir 1. un 2. grupas invalīdiem, ja viņu ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir zem minimālās algas.
– Pabalsts 15 latu apmērā gadā bērniem par ortodonta vai acu ārsta pakalpojumiem.
– Pabalsts 15 latu apmērā katru mēnesi veselības aprūpei mājās veciem vientuļiem pagasta iedzīvotājiem un 1. grupas invalīdiem.
– Dzīvokļa pabalsts daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem un vecajiem vientuļajiem pagasta iedzīvotājiem, 1. grupas invalīdiem un bērniem invalīdiem.
– Pabalsts bērnu ēdināšanai skolā.
– Pabalsts bērnu audzināšanai un izglītošanai (vienreizējs pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā 50 latu apmērā, sākot mācības Svētes pamatskolas 1. klasē 20 latu apmērā, kā arī 45 latus mēnesī bērnam bārenim izglītības apgūšanai).
– Apbedīšanas pabalsts 50 latu apmērā.
– Pabalstiem Svētes pagastā 2007. gadā bija paredzēts 24 215 latu.
