Septembrī Ministru kabinets apstiprināja jauno administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu.
Septembrī Ministru kabinets apstiprināja jauno administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Tas paredzēja, ka pašreizējo 553 vietā taps 105 pašvaldības – 96 novadu un deviņu republikas pilsētu. Ministru akceptētais projekts mūsu rajonā paredz tikai divu novadu veidošanos – Ozolnieku un Jelgavas. Lai arī jau pērn valdība apstiprināja Valgundes novadu, tagad tas iekļauts lielajā Jelgavas novadā.
Atcerēsimies, kādu pārsteigumu daudziem pašvaldību vadītājiem sagādāja vasaras beigās atklātībā nonākusī informācija par toreizējā pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministra Aigara Štokenberga vadībā izstrādāto novadu karti. Tā paredzēja, ka pašreizējo 553 pašvaldību vietā turpmāk būs 96 novadi un deviņas republikas pilsētas.
Pārsteigumi valgundniekiem
Par novadu veidošanos šķēpi lauzti vairākkārt, bet pie vienota kopsaucēja, kurš ar kuru pagastu varētu apvienoties lielākos novados, nevarēja nonākt. Jau iepriekš savu novadu bija izveidojuši Ozolnieki, kas apvienojās ar Cenu pagastu. Savukārt par atsevišķa novada veidošanu iestājās Valgundes pagasts. Valgundnieku vēlēšanās dzīvot pašiem savā novadā piepildījās pagājušā gada rudenī, kad īsi pirms 9. Saeimas vēlēšanām to atbalstīja arī valdība, ar Ministru kabineta lēmumu apstiprinot Valgundes novadu pagasta administratīvajās robežās.
Jau toreiz pašvaldības vadītājs Edgars Turks uzsvēra, ka pretēji daudzu uzskatam novads būs dzīvotspējīgs, jo tajā ir vairāk par diviem tūkstošiem iedzīvotāju. Arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda viņi nesaņem finanšu dotācijas. Pagastā atrodas vairākas stabilas ražotnes, kas budžetā ienes prāvus līdzekļus. Tur dzīvo ievērojams skaits labi pelnošu iedzīvotāju, kuru nomaksātais ienākuma nodoklis nodrošinātu novada sekmīgu attīstību. E.Turkam un novada deputātiem bijis liels pārsteigums, kad uzzinājuši, ka 96 novadu kartē viņi iekļauti jaunveidojamajā Jelgavas novadā ar attīstības centru pilsētā. Līdz šim, kā uzsver E.Turks, viņš nav saņēmis skaidrojumu no amatpersonām, kāpēc pirms gada par Valgundes novada izveidi lemts pozitīvi, bet tagad tas tiek likvidēts, kā iemeslu minot problemātisku ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šādu pašreizējā novada likvidāciju likumdošana neparedz.
Ozolnieki paplašinās
Pretēji savam kolēģim no Valgundes Ozolnieku novada pašvaldības vadītājs Māris Ainārs vakar pēc Ministru kabineta sēdes neslēpa gandarījumu. Valdība akceptējusi iepriekš izteikto vēlmi Ozolniekiem apvienoties ar Sidrabenes pagastu. Tā pašvaldības vadītājs Jānis Vīgants “Ziņām” uzsver, ka līdzīgas domas par apvienošanos izteiktas iepriekš un tagad tās akceptētas arī valdības līmenī. Savukārt M.Ainārs bija gandarīts, jo abu pašvaldību iedzīvotāji vēlmi apvienoties izteikuši aptaujās. Gan Ozolniekiem, gan Sidrabenei esot arī senāka kopīga vēsture. Piemēram, daudzi kaimiņu pagasta iedzīvotāji vēl padomju gados braukuši uz darbu Ozolniekos. Turienes uzņēmumos tie strādā joprojām. Lai arī novada attīstības centrs atradīsies Ozolniekos, apvienošanās paredz, ka iedzīvotāji no tā necietīs. Tā saucamie pakalpojumu punkti saglabāsies Sidrabenē un Garozā.
Kā tiks risināts jautājums par Valgundes novada nākotni, pašlaik nav zināms. Vismaz E.Turks uz to atbildi nezināja. Vien bilda, ka Ministru kabinetā pagarināts termiņš brīvprātīgai novadu veidošanai. Tagad tas no janvāra sākuma pārcelts uz aprīli.
***
Republikas pilsētas:
– Daugavpils,
– Jēkabpils,
– Jelgava,
– Jūrmala,
– Liepāja,
– Rēzekne,
– Rīga,
– Valmiera,
– Ventspils.
