Kā jau pirms katra pasākuma, arī šī nedēļa nebija izņēmums, kad stresa pakāpe diezgan augsta un uzdevumu grafiks saspringts.
Kā jau pirms katra pasākuma, arī šī nedēļa nebija izņēmums, kad stresa pakāpe diezgan augsta un uzdevumu grafiks saspringts. Spraigie darbi sākās jau iepriekšējās nedēļas nogalē, kad divām firmām vadīju pasākumus. Arī svētdien atpūta nesanāca, jo savlaicīgi tika liktas LLU balles dekorācijas.
Galvenais, ko darīju, – tirgoju biļetes svinīgajam sarīkojumam. Arī uzklausīju cilvēkus, kuri zvanīja un interesējās par balli. Pieteikšanās sākās jau 28. novembrī, bet daudzi attapās pēdējā brīdī. Vakaros, pēc darba Studentu klubā, gāju rosīties uz pili, kā arī pirkt našķus atrakcijām.
Pirmdien līdztekus balles darbiem braucu kārtot vīzu, lai kopā ar LLU Studentu teātri dotos uz Baltkrieviju, kur sagaidīsim Jauno gadu. Otrdienas vakarā burtiski uz trīs minūtēm ieskrēju paskatīties labdarības pasākumu “kreklos”. Pēc tā kāda draudzene palūdza izmēģināt manu mašīnu, lai, dodoties uz pasākumu, viņa zinātu, kā tā ripo. Aizvizinājāmies līdz Ķekavai, Rīgai, Kalnciemam un caur Dobeli uz mājām. Sēdēju blakus, ēdu riekstiņus un priecājos, ka man ir šoferis.
Tā kā sācies naudas izdošanas laiks, trešdienas vakarā paklīdu pa veikaliem, bet pa dienu zvanīju māksliniekiem, lai pārliecinātos, ka neesam aizmirsti. Visi atcerējās. Savukārt sveces un citi nieki tika likti piektdien, pēdējā brīdī, jo visam ir “garas kājas”.
Vakar paspēju izmantot frizieres pakalpojumus, kas atnāca pie manis uz darbavietu. Vakarā notika pirmā balle – LLU darbiniekiem un studentiem, bet pārējiem būs šodien. Sarīkojumā biju un būšu pils prinča tērpā, jo mani uzdevumi ir sagaidīt māksliniekus un mūziķus, ierādīt, kur jāiet un kas jādara. Man ballēs nav atpūtas. Kā viesis nemaz nemācētu atnākt, skatītos, kā noorganizēts.
Domāju, rīt būšu ļoti “izpumpējies”, jo katrs pasākums prasa piepūli. Ja nelietotu vitamīnus, jau sen būtu “nokritis” ar temperatūru. Organisms ir nomocīts, jo galva darbojas gan pirms, gan pēc, gan gulēšanas laikā.
Rīt labprāt aizbrauktu uz “Līvu akvaparku” pasēdēt burbuļvannā, iedzert kādu kokteilīti un neko nedarīt. Bet gan jau tā nenotiks, jo režīms ir iesakņojies. Nevaru atļauties atslodzi, jo zinu – tajā laikā varu daudz padarīt.
Priecājos, ka pils turpmāk būs izgaismota. Klausos radio SWH un dzirdu, kā Zatleru “moka”, bet es no politikas turos tālāk. Esmu mākslinieks.
