Bibliotēkai jāatrodas centrā, taču vai būtu saprātīgi to uzbūvēt vecās Vaļņu ielas vidū?
Bibliotēkai jāatrodas centrā, taču vai būtu saprātīgi to uzbūvēt vecās Vaļņu ielas vidū?
Kā saglabāt un pielāgot nākotnei pirmskara Jelgavas arhitektūras lieciniekus – Sv.Trīsvienības baznīcas torni, koka māju kvartālu starp Dobeles, J.Asara un Vecpilsētas ielu, Zemgales prospekta, Akadēmijas un Vaļņu ielas krustojumu? Šos jautājumus risināja arhitektu simpozijs, kurā izstrādātie darbi novietoti publiskai apskatei Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra vestibilā. Turpinot simpozijā iesākto diskusiju, iepazīstināsim ar dažām idejām. Pirmajā publikācijā – par Zemgales prospekta, Akadēmijas un Vaļņu ielas krustojumu.
Šī vieta lasītājiem galvenokārt ir pazīstama ar Jelgavas Zinātnisko bibliotēku, kas atrodas Akadēmijas ielā 26 jau divdesmit trīs gadus. Pēc arhitektu simpozijā paustajām domām, Zemgales prospekts ar jūgendstila ēkām perspektīvā varētu būt lieliska vieta ārstu, juristu birojiem. Problēma ir ar Vaļņu ielu. Proti, viduslaikos aizsargvalnis vienlaidus apjoza visu veco Jelgavu. Taču vēlākajos gados un sevišķi pēc Otrā pasaules kara Vaļņu iela vairākās vietās tika aizbūvēta ciet. Tā noticis arī pārsimt metru no Zemgales prospekta, Akadēmijas un Vaļņu ielas krustojuma. Tur iela arhitektoniski neveiksmīgi atduras pret sešdesmitajos, septiņdesmitos gados uzbūvētajām Pasta ielas daudzdzīvokļu mājām, no kurām trīs ir ar sesto stāvu – mākslinieku darbnīcām, kas tolaik tika piešķirtas Jelgavas māksliniekiem.
“Zemgales prospekts ar jūgendstila ēkām perspektīvā varētu būt lieliska vieta ārstu, juristu birojiem”
Kā plāno šajā objektā visaugstāk novērtētā (vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs) darba autori Jelgavas arhitekti Valdis un Ansis Liepas, Vaļņu ielas pārtraukumu varētu vizuāli novērst, uzbūvējot jaunu ēku, kurai pret krustojumu pavērstā siena būtu ar spoguļvirsmu. Tajā tad atstarotos 20. gadsimta sākumā rūpnieku Ņesterovu būvētais nams, kā arī daudzdzīvokļu ēka Akadēmijas ielā 28, kur dzimis slavenais šķēpmetējs Jānis Lūsis. Garāmgājējiem, pametot aci, izskatītos, ka Vaļņu iela turpinās, kaut gan tur izveidotos strupceļš. Jaunajā ēkā ar spoguļsienu, pēc arhitektu domām, varētu atrasties Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītāju apkalpošanas centrs (lielākai grāmatu krātuvei pietrūktu vietas). Kāds vēl šeit ir labums? Kā teic pašvaldības Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe, Valda un Anša Liepu piedāvātais skatījums pozitīvs ar to, ka nekas nav jājauc – daudzdzīvokļu mājas, arī veikali, kas atrodas Pasta ielā, paliek savā vietā. Citu arhitektu projektos parādījās doma ziedot kādu Pasta ielas ēku, lai Vaļņu iela fiziski krustotos ar Pasta ielu. Citi piedāvāja samierināties ar Vaļņu ielas pārrāvumu un daudzdzīvokļu namu pagalmā, kur iela aizbūvēta ciet, izveidot skvēru.
***
Viedokļi
Aija Nadziņa, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktore:
Bibliotēkas darbiniekiem ir patīkami, ka arhitekti saprot, ka pašreizējā ēkā tā nevar ilgtspējīgi attīstīties. Mums arvien vairāk nepieciešama jauna, moderna būve, un to tiešām nevajadzētu izcelt ārpus pilsētas centra. Taču arhitektu Valda un Anša Liepu visaugstāk novērtētā vīzija par bibliotēkas ēku ar spoguļsienu vēl nesniedz atbildi, cik šī iecere varētu būt atbilstoša Ministru kabineta noteikumiem, kas attiecas uz jaunu bibliotēku būvniecību. Valdība noteikusi zināmas gan bibliotēkā glabāto sējumu, gan lasītāju skaita normas. Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā lasa seši tūkstoši jeb katrs desmitais jelgavnieks. Taču perspektīvā mums paredzēts pievienot bērnu bibliotēku “Zinītis” ar 2,8 tūkstošiem lasītāju.
Gunārs Ezernieks, mākslinieks, tuvējās mājas iedzīvotājs:
Pastāvu uz to, ka pilsētai vajag vairāk gaismas un zaļuma. Bibliotēkai jāatrodas centrā, taču uzbūvēt to vecās Vaļņu ielas vidū nebūtu saprātīgi. Pirmkārt, tāpēc, ka izveidotos strupceļš apkārtējo desmit daudzdzīvokļu namu pagalmā. Jau tā tur gājēju un automašīnu plūsmai ir ļoti šauri. Gājējiem nav kur palikt, jo gar mājas ārdurvīm, kas ved uz kāpņu telpām, vijas viens vienīgs bedrains asfaltēts celiņš, uz kura stāv un pa kuru brauc automašīnas. Zālieni ir izbojāti un cilvēki apdraudēti. Otrkārt, arhitektu Valda un Anša Liepu iecerētā bibliotēkas ēka mūsu pagalmu padarītu tumšāku. Mazinātos gaismas avots arī mākslinieku darbnīcām. Manuprāt, pagalms, kurā pārtrūkst vecā Vaļņu iela, nemaz tik slikti neizskatītos, ja to pārveidotu un sakoptu.
