Gaļēdājs lūsis pārtikā izmanto arī sīkos grauzējus – peles.
Gaļēdājs lūsis pārtikā izmanto arī sīkos grauzējus – peles
No 1. decembra Latvijā atļautas lūšu medības. Šajā sezonā drīkst nomedīt 86 šos dzīvniekus.
Daudzviet līdz decembra beigām jau būs sasnidzis. Šogad medījamo lūšu skaits nav liels, tāpēc vērts padomāt, vai labāk nešaut mežacūkas vai citas plēsēju sugas. Jāņem gan vērā, ka zinātnieki noskaidrojuši, ka pieaudzis lūsis gadā noķer 50 stirnu.
Meža kaķis ir tipisks gaļēdājs. Tā pamatbarība – stirnas, zaķi, vistveidīgie putni un pat nelieli grauzēji. Ja ir sniega bagāta ziema, lūši uzbrūk arī briežu un aļņu teļiem un mežacūku sivēniem. Tā ēdienkartē ir arī sīkie plēsēji, bebri, vāveres un peļveidīgie grauzēji. Ja ir badā, var ēst pat nobeigušos dzīvniekus. Aprēķināts, ka dienā šim dzīvniekam jānotiesā līdz diviem kilogramiem gaļas.
Lūsis ir lielākais Latvijā dzīvojošais kaķu dzimtas plēsējs. Ķermeņa garums no 80 līdz 107 centimetriem, bet svars variē plašā diapazonā – no 8 līdz 30 kilogramiem. Lūsis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks ar teicamu redzi un dzirdi. Labi rāpjas kokos un peld. Cilvēkam var būt bīstams tikai izņēmuma gadījumos – ja ievainots, slims ar trakumsērgu vai mātīte ir kopā ar mazuli un tas nevar aizbēgt.
Visbiežāk lūša klātbūtni nodod pēdu nospiedumi, kas ir diametrā no 5,5 līdz 12 centimetriem, ar rozetveidā sakārtotiem spilventiņiem. Pēdas līdzīgas mājas kaķa pēdām, tikai ievērojami lielākas. Lēciena garums var sasniegt pat sešus metrus. Atgriežoties no medībām, lūsis slēpj pēdas, izmantojot meža ceļus un iestaigātas takas, kuras pamet ar tāliem sānlēcieniem. Spēj lieliski pārvietoties pa irdenu un dziļu sniegu, tāpēc īpaši bīstams stirnām, kurām šajā laikā klājas visgrūtāk.
Lūsis apdzīvo vecāku skujukoku un jaukto tipu mežu, retāk sastopams priežu un lapukoku tīraudzēs. Izvēlas klusākos un tumšākos meža nostūrus, ar biezu pamežu, kritalām vai vējlauzēm, aizaugušus izcirtumus. Dienā atpūtai izmanto dažādas pagaidu slēptuves. Arī midzenim izvēlas līdzīgu vietu — parasti iedobes zem izgāztiem kokiem, celmiem, neapdzīvotas āpšu un lapsu alas, lielu koku dobumus, ko izklāj ar sūnām. Klejojumos dodas vienīgi tad, ja trūkst barības. Medību iecirkni iezīmē un apsargā, tā platība – no 10 līdz 25 kvadrātkilometriem. Nelabprāt uzturas vilku medību iecirknī, jo tie ir lūšu dabiskie ienaidnieki.
Šie dzīvnieki ir aktīvi visu gadu un medībās dodas krēslas un nakts stundās. Ja tās ir neveiksmīgas, diennaktī mēdz pārvietoties aptuveni desmit kilometru. Medī, piezogoties līdz lēciena attālumam vai uzglūnot no slēpņa. No koka upurim nekad neuzbrūk.
Lūsis ir monogāms. Riesto no janvāra beigām līdz marta sākumam. Starp tēviņiem bieži vien notiek cīņas. Kaķenei lūsēni dzimst maija beigās – jūnija sākumā, metienā divi trīs mazuļi, par kuriem rūpējas abi vecāki. Ģimene dzīvo kopā līdz nākamajam vairošanās periodam.
