Tēlnieks Ģirts Burvis šodien Uzvaras parkā paredzējis sākt dziesmu svētku piemiņas zīmes montāžu.
Tēlnieks Ģirts Burvis šodien Uzvaras parkā paredzējis sākt dziesmu svētku piemiņas zīmes montāžu
Ierosinājumu radīt piemiņas zīmi 1895. gadā Jelgavā notikušajiem IV Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem izteica Jelgavas Latviešu biedrība (JLB), bet pašvaldība ideju izstrādei pieaicināja tēlniekus Ģirtu Burvi un Paulu Jaunzemu. Ar viņu un JLB priekšsēdētāja vietnieka Modra Ziemeļa iecerēm jelgavnieki vasaras sākumā varēja iepazīties speciālā izstādē.
Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns informē, ka piemiņas vietas izveide, ieskaitot tēlnieka honorāru, izmaksās 18 tūkstošus latu.
Izšķiras par vainaga simbolismu
Apkopojot viedokļus, pašvaldība nolēma piemiņas zīmi uzticēt veidot Ģ.Burvim, kura darbs “Dziesmu vainags”, kā atzina pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis, bija guvis vislielāko ievērību Domes Estētikas komisijā un citās izvērtējuma reizēs – gan “cilvēcisko mērogu” dēļ, gan tāpēc, ka, pēc G.Svikuļa teiktā, bez papildu paskaidrojumiem daiļrunīgi vēsta, kam tas veltīts.
Tautisko tēmu veido laukakmenī
Puse no četriem mēnešiem, kas atvēlēti skulptūras tapšanai, pagāja akmeņkaļu uzņēmumā “Giteks” Morē Cēsu rajonā, izraugoties pēc formas un struktūras piemērotākos piecus akmeņus un veicot sākotnējo apstrādi.
“Tur savākti akmeņi no visas Latvijas, un, zinot manu vajadzību, skaistākos firmas darbinieki pietaupīja, nevis nosūtīja pārkalšanai bruģakmeņos,” ar smaidu bilst tēlnieks. Ģ.Burvis apstiprina, ka pašu zemes laukakmeņi (nevis, piemēram, importēts granīts) vislabāk saskan ar tautisko tēmu, un piebilst, ka viņa darbi nekad nav zaudējuši saikni ar dabu.
Akmens vainagā iestrādātajos tēlos – jo tuvāk tā vidum, kas simbolizē gara gaismu, jo sīkāk – atainota vainaga lapu pārtapšana svētku stabulēs un dziedātāju gājienā (1895. gadā tas uz svētku koncertvietu devās no parka, kur atradīsies piemiņas zīme).
Mākslinieks atzīst, ka darbs iznācis nedaudz lielāks, nekā sākotnēji plānots, – tas ir apmēram 2,60 metru augsts un 2,30 metru plats plus ap metru plata “pēdas vieta”. Saspringti strādā četrus mēnešus
Darba nedēļas vidū šā mēneša sākumā, kad “Ziņas” apciemoja mākslinieku darbavietā Rīgā, kontūru slīpēšana un iestrādājamo tēlu veidošana pilnā sparā ritēja divos no trim vainaga akmeņiem.
“Četri mēneši šādam darbam ir īss laiks, strādāju bez brīvdienām,” stāstīja skulptūras autors, piebilstot – ar (šajā gada laikā nedaudzajām) gaišajām diennakts stundām nepietiek, tāpēc darbs akmeņkaltuves laukumā nereti turpinās elektriskajā apgaismojumā. “Taču darbus esmu radis nodot plānotajos termiņos, un arī ar šo viss rit, kā paredzēts,” Ģ.Burvis konstatēja pirms pusotras nedēļas. Vakar viņš telefonsarunā apstiprināja, ka tikpat raiti darbi šķīrušies arī nobeiguma posmā un otrdien plānots sākt montēt piemiņas zīmi Uzvaras parkā.
