Svarīgi nekļūt par ieroci citas varas rokās.
Svarīgi nekļūt par ieroci citas varas rokās
Profesijas izvēle cilvēka dzīvē ir viens no svarīgākajiem brīžiem, kas līdzinās kurpju darināšanai savām kājām. Vai tās derēs, vai nespiedīs, neberzīs, vai nebūs par lielu? To iespējams noskaidrot, ieskatoties, pētot un analizējot, lai turpmākais solis jaunajos apavos izvērstos gana raits un patīkams. Kopā ar “Zemgales Ziņu” galveno redaktori Ligitu Timmu ielūkojamies, kas kājās žurnālistam.
Ko nozīmē izvēlēties šo profesiju?
Nolemt apgūt žurnālistiku nozīmē ne tikai profesijas, bet arī dzīvesveida izvēli. Žurnālists ir darbā vienmēr, jo interesanta vai nozīmīga tēma jāuzrauga katrā dzīves solī, ik brīdi paturot prātā sava lasītāja intereses. Bieži cilvēki šo darbu iedomājas vieglu – interesanti notikumi un cilvēki, popularitāte, sarunas un kafija ar prominencēm un tamlīdzīgi. Garoziņa vienmēr ir apslēpta – cik daudz brīvā laika, nervu, pacietības nākas ziedot darbam.
Kam žurnālistika vairāk piemērota – sievietēm vai vīriešiem?
Latvijā šajā profesijā joprojām dominē daiļais dzimums, kaut arī tā vairāk būtu piemērota vīriešiem. Tas ir vēsturiski padomju gados izveidojies stereotips, ka žurnālistika ir sievišķīga profesija. Žurnālistei bieži nākas izšķirties starp bērniem, ģimeni un darbu, jo dzīve neapstājas pēc darbalaika vai ar to brīdi, kad mazulis jāizņem no bērnudārza vai mājinieki prasa vakariņas. Ne vienmēr tuvinieki spēj pieņemt mammu, sievu, meitu, kas nekad tā pa īstam nav ar viņiem un kurai jebkurā brīdī televīzijā vai radio saklausīta ziņa pēkšņi var kļūt svarīgāka par visu apkārtējo.
Kādam jābūt labam žurnālistam?
Gluži kā saka par māksliniekiem – vajadzīgs talants plus darbs. Profesijā svarīga ir patiesa interese par jomu, kurā žurnālists gatavojas strādāt, iztēle, spēja iejusties tā cilvēka ādā, par kuru gribi rakstīt, izdzīvot citu dzīves, kā arī kritiski skatīties uz visu, ko redzi vai dzirdi. Pēdējais kļuvis jo īpaši svarīgi pašlaik, kad aizvien vairāk attīstās sabiedrisko attiecību joma un nemitīgi kāds žurnālistam grib “iebarot” kaut ko šķietami interesantu un tik pārliecinoši ielikt mutē vienīgos, pareizos teikumus. Ja žurnālists to neizvērtē, viņš zaudē savas eksistences jēgu un kļūst par sabiedrisko attiecību ruporu.
Bet sabiedrisko attiecību speciālistus un žurnālistus sagatavo vienā fakultātē?
Jā, tas ir pat mazliet mulsinoši. Šīm abām profesijām ir pilnīgi pretēji uzdevumi. Sabiedrisko attiecību speciālistiem ir “jāžužina”, cik jauks un nevainojams ir viņu darba devējs, bet žurnālistiem no šīm pelavām jāizpurina graudi, jāierauga un argumentēti jāpierāda patiesība, citādi esi vien instruments sabiedrisko attiecību speciālistu rokās un palīdzi viņam pildīt viņa darbu, ne pats savējo. Žurnālists kalpo taisnībai, sabiedrības interesēm, nedomājot par vieglumu un personīgajām vajadzībām.
