Kad pirms vairākiem gadiem Anete Labanovska stāvēja lielās izvēles priekšā, kurp dzīvē doties tālāk, kauliņi tika mesti žurnālistikas virzienā.
Kad pirms vairākiem gadiem Anete Labanovska stāvēja lielās izvēles priekšā, kurp dzīvē doties tālāk, kauliņi tika mesti žurnālistikas virzienā. “Man labi veicās domrakstos un nemaz negribējās mācīties matemātiku,” viņa smej, atskatoties uz lēmumu startēt Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultātē. Par labu šai mācību iestādei nospēlēja arī fakts, ka vasarā pēc Jelgavas 4. vidusskolas absolvēšanas meitene bija nolēmusi doties peļņā ārpus Latvijas, bet “stradiņos” iestājeksāmenus varēja nokārtot jau pavasarī. Turklāt uzkrātā pieredze skolas avīzē, pilsētas Skolēnu domē, kā arī “Jelgavas Neatkarīgajā Rīta Avīzē” sniedza pārliecību, ka izvēlētā profesija varētu būt aizraujoša, atzīst Anete. Vairākas ilūzijas kopš tiem laikiem gan ir sabrukušas, un jaunā speciāliste darbojas ar reklāmu saistītā jomā. Tomēr “nekad nesaki – nekad”, pauž nesenā žurnālistikas studente, neatmetot iespēju kādreiz pievērsties “cēlajai ceturtās varas misijai”.
Studijas “aplauza radziņus”
“”Stradiņu” skola ir ļoti pamatīga, un studiju process – sarežģīts. Salīdzinot ar mācībām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, manā augstskolā vairāk uzmanības tika pievērsts teorijai, nevis praksei, kā, atklāti sakot, pietrūka. Brīžam nedaudz sāka palikt žēl, ka neesi pārliecināts, vai izvēlēta pareizā universitāte,” vērtē A.Labanovska, atzīstot, ka arī krietni iegūts – kaut zināšanas politikā, ekonomikā, socioloģijā, psiholoģijā, informāciju tehnoloģijās un citās jomās.
“Studijas piezemēja un “aplauza radziņus”,” stāsta Anete, atklājot, ka no kursabiedriem tikai daži sākuši darbu profesijā. Pārējie? “Divas meitenes aizgāja uz arhitektu biroju mācīties rasēšanu, savukārt vēl kāda ļoti cītīgi apgūst bioloģiju, fiziku un ķīmiju, jo vēlas studēt medicīnu.”
Kāpēc pati nestrādā specialitātē? “Tas ir darbs, kas paņem visu – ar domām par to no rīta celies un vakarā ej gulēt. Nav normētas darba stundas, žurnālistika atņem laiku privātajai dzīvei un ģimenei. Savā ziņā ļoti nežēlīga profesija, bīstama, bet arī interesanta un viena no erudītākajām,” vērtē Anete.
Tomēr sliekšanās par labu citam darbam notikusi pārliecības dēļ – lai atspoguļotu, ir jāiedziļinās un jāuzkrāj pieredze.
“Latvijā žurnālistikā darbojas ļoti jauni cilvēki – aptuveni 20, 30 gadu veci. Entuziasms un ideālisms ir labas lietas, bet pietrūkst pieredzes, tāpēc bieži gadās kļūdas. Par maz arī pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas. Piekrītu uzskatam, ka jābūt pietiekamai praksei, pieredzei vai izglītībai jomā, par ko raksti. Ir valstis, kurās žurnālistus sagatavo attiecīgam novirzienam, piemēram, ekonomikai, kultūrai vai sportam. Latvija ir maza, te tā nenotiek, bet līdz ar to tā zaudē, jo visi raksta par visu, nevienā tēmā līdz galam neiedziļinoties,” kritiski pauž jaunā speciāliste, atklājot, ka pašu ļoti interesē politika. “Par to izlasu caur un caur visu, salīdzinu dažādus viedokļus. Universitātē mūs iemācīja nekam tā vienkārši neticēt, bet pašiem domāt un izvērtēt situācijas.”
30 kilogramu preses
A.Labanovskas darba dienas jau vairāk nekā pusgadu paiet kā mediju plānotājai. “Tas ir cilvēks, kas radio, presē, televīzijā vai vidē plāno reklāmas,” savu amatu raksturo Anete, paskaidrojot, ka viņas lauciņš ir drukātie izdevumi.
Lai darbu varētu veikt efektīvāk, dienā nākas pāršķirstīt 30 kilogramu preses, stāsta plānotāja, atklājot, ka nodarbošanās viņai gājusi pie sirds. “Mediji bez reklāmām nevar iztikt, ja nu vienīgi pašvaldību izdevumi un “Latvijas Vēstnesis”, kuru finansē valsts. Citādi nevar izdzīvot. Darbā vairāk esmu uzzinājusi par auditorijām, ko kurš lasa. Piemēram, izpētīts, ka vīrieši vairāk ieskatās žurnālā “Ieva” nekā viņiem domātajā “Klubā”. Tāpat ar “Privāto Dzīvi” – visi noliedz, ka to lasa, bet ir ļoti labi informēti par izdevumā rakstīto. Brīžam neizprotama psiholoģija!”
Palielināsies interneta ziņu nozīme
Raugoties uz sava darba un plašsaziņas līdzekļu perspektīvu, Anete lielu uzsvaru liek uz interneta vides attīstību, kur varētu “pārcelties” arī aizvien vairāk reklāmu. “Drukātajiem medijiem, īpaši centrālajiem laikrakstiem, abonementu skaits krītas, kas nozīmē, ka tie varētu palikt par prestižiem izdevumiem, kurus spēs atļauties, piemēram, uzņēmumu vadītāji. Ierindas cilvēks lasīs interneta ziņas. Žurnāli gan paliks un vairosies – tas ir pilnīgi skaidrs!” pauž jaunā komunikāciju speciāliste, mudinot presi vairāk pievērsties pētnieciskajai žurnālistikai, kas to varētu noturēt pozīcijās.
Bet jaunajiem censoņiem, kas nolēmuši iekarot žurnālistiku, Anete iesaka nopietni izvērtēt savas spējas un personību. Vai vēlme pārstāvēt ceturto varu nav radusies domrakstu, filmu vai elku iespaidā? Vai darbs saskanēs ar iekšējo būtību? Vai cilvēks būs gatavs stāstīt par to, kas, iespējams, nesaskan ar viņa personīgo viedokli? “Žurnālistika nav tik brīva un radoša profesija, kā to daudzina, bet ir ļoti interesanta,” pārliecināta jauniete, kas tās izzināšanai veltījusi četrus savas dzīves gadus. ?
***
Kur apgūt žurnālistiku
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē topošie žurnālisti iepazīstas ar kumunikācijas procesiem un veidiem sabiedrībā, apgūst komunikācijas teoriju, studiju vēsturisko veidošanos un mūsdienu attīstības tendences. Studenti mācās izmantot teorētiskās zināšanas un pētniecības metodes žurnālistikas, sabiedrisko attiecību un reklāmas jomu analīzē. Bakalaura studiju ilgums klātienē ir astoņi semestri, neklātienē – desmit.
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātē sagatavo sociālo zinātņu bakalaurus komunikācijas zinātnē ar akadēmiskajām zināšanām un profesionālajām prasmēm žurnālistikā un sabiedriskajās attiecībās. Paralēli studiju programmai studējošie pēta starpkultūru komunikāciju, mediju kultūras un valodas stila izmaiņas, neverbāli akustisko komunikāciju un citas tēmas. Mācību ilgums ir seši vai astoņi semestri atkarībā no izvēlētās programmas. Fakultātei noslēgts sadarbības nodomu līgums ar Tallinas Pedagoģiskās universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Reklāmas un mediju katedru.
