Vismaz puse smilkstošo un ņaudošo Ziemassvētku dāvanu agri vai vēlu nokļūst uz ielas vai dzīvnieku patversmē.
Vismaz puse smilkstošo un ņaudošo Ziemassvētku dāvanu agri vai vēlu nokļūst uz ielas vai dzīvnieku patversmē
Bērni piekritīs, ka ir bezgala jauki Ziemassvētkos dāvanā saņemt mazu pūkainu dzīvu radībiņu – kaķēnu vai kucēnu. Tomēr svētki paiet ātri, un visbiežāk rūpes par mazo dzīvībiņu jāuzņemas pašiem dāvinātājiem – vecākiem. Vēl trakāk, ja ņaudošā vai smilkstošā “manta” apdāvinātajam uzkritusi kā sniegs uz galvas. Šādu nepārdomātu dāvanu rezultāts ir pamesti kaķēni un kucēni, kas papildina bez pajumtes palikušo dzīvnieku skaitu.
Latvijas Medību suņu kluba sekretāre Irēna Šuķe teic, ka, tuvojoties Ziemassvētkiem, arvien biežāk reklāmu sludinājumos var lasīt – kā lieliska dāvana tiek piedāvātas, piemēram, “kaukāzieša” divus mēnešus vecas jaukas kucītes. Savukārt kāds jauneklis izmisis meklē iespēju lēti nopirkt sirdsdāmai čihuahua vai tojterjeru. Par saprātīgu cenu, kas, pircējaprāt, ir pārdesmit latu robežās, vecāki savam bērnam iegādātos labradora kucēnu.
Mājdzīvnieks – tās ir problēmas
Ja patiesi mīlat dzīvniekus, klāsta I.Šuķe, nekad nedāviniet mājdzīvniekus bez saņēmēja ziņas. Dzīvnieciņu būs pircis dāvinātājs, taču rūpes, kas ir nesamērojami lielākas, gulsies uz saņēmēja pleciem. Piekritīsiet, tas nav godīgi. Var gadīties, ka labi domātais pārsteigums nemaz nebūs sagādāts. Apdāvinātais varbūt vēlas citas šķirnes vai pat sugas dzīvnieku. Ja vecāki to dāvina mazam bērnam, ar lielu garantiju var teikt, ka rūpes nāksies uzņemties viņiem pašiem. Bērnu dotie solījumi tiek lauzti jau pēc pāris dienām. Vecākiem būs jāuzņemas peļķīšu, “smaržīgo” čupiņu savākšana un dzīvnieciņa barošana. Nemaz nerunājot par to, ka suns jāved pastaigā jebkuros laika apstākļos, arī tādos, kad, kā mēdz teikt, labs saimnieks suni laukā nedzītu. Ja uzdāvinātais kucēns ir no lielajām šķirnēm, jārēķinās ar viņa vismaz četru mēnešu skološanu trenera uzraudzībā. Tātad vecākiem dzīvnieks savā mājā jāgrib tikpat ļoti, cik to vēlas bērns. Ziemassvētki ikvienā mājoklī rada zināmu haosu, un, ja to papildina smilkstošs vai ņaudošs spalvu kamoliņš, kurš visur atstāj peļķītes un čupiņas, ar zobiem izmēģina mājinieku un viesu apavus, nervi neizturēs vispacietīgākajai namamātei. Piekritīsiet – tas nav labākais vismaz 10 – 15 gadu ilgas mīlestības (tāds ir veselīga mīļdzīvnieka mūžs) sākums.
Neprognozējamais “svētku metiens”
Ja tomēr tiek domāts par dzīvnieka iegādi, jāuzmanās no viltus audzētāju piedāvājumiem. Īpaši, ja ir runa par “modes” šķirnēm. Pirmkārt, neviens atbildīgs audzētājs neplāno un negatavojas metienam, kas dzims kā Ziemassvētku dāvanas. Ja jums tagad tiek piedāvāts toiterjera vai labradora kucēns ar ciltsrakstiem par pārdesmit latiem, ticamākais, tas, izaudzis liels, varbūt attāli atgādinās attiecīgās šķirnes suni. Ikviens audzētājs spēj paskaidrot, ka kucēnu pienācīga veterinārā aprūpe un barošana līdz astoņu nedēļu vecumam, kad drīkst to nodot jaunajiem saimniekiem, izmaksā ievērojami vairāk.
Statistika ir nežēlīga – vismaz puse smilkstošo un ņaudošo svētku dāvanu agri vai vēlu nokļūst uz ielas vai dzīvnieku patversmē. Tad jau labāk, ja zem eglītes Ziemassvētku vecītis būs nolicis grāmatu par mīļdzīvnieku kopšanu.
