Marita Bērziņa, pensionāre no Zaļeniekiem: Jā. Galvenokārt zvanu pa palīdzības telefoniem, kad var ziedot kādu latu smagi slimu cilvēku atveseļošanai, piemēram, operācijām.
Marita Bērziņa, pensionāre no Zaļeniekiem: Jā. Galvenokārt zvanu pa palīdzības telefoniem, kad var ziedot kādu latu smagi slimu cilvēku atveseļošanai, piemēram, operācijām. Domāju akcijās piedalīties arī turpmāk, ja dzirdēšu, ka ir nepieciešamība palīdzēt kādam bērniņam.
Regīna Gaile, feldšere no Kalnciema: Nē, speciāli tajās neesmu piedalījusies. Gan tāpēc, ka ilgi strādāju, nesanāk tam pievērst uzmanību, gan tāpēc, ka vispirms jātiek galā ar sevi, tad var par citiem domāt un kaut kā palīdzēt.
Janīna Jankovska, mājsaimniece no Emburgas: Jā! Kad pamanu kādu akciju, piedalos. Visbiežāk zvanu pa maksas tālruņiem, lai ziedotu naudiņu bērniem operācijām. Mantas neesmu nesusi, bet, izmantojot telefonakcijas, domāju turpināt kaut mazliet palīdzēt tiem, kuriem klājas grūtāk.
Marta Labsvārde, pensionāre no Mežciema: Neko daudz nevaru palīdzēt, jo esmu pensionāre, līdz ar to nevaru atļauties. Dzīvoju ar vienu mazu pensiju un pati netieku galā, tāpēc arī citiem palīdzēt nesanāk. Dažreiz kaimiņienēm nedaudz izlīdzu, cik spēju, bet ne man derīgu drēbju, ko dāvāt citiem, ne naudas. Ja būtu iespējas un līdzekļi, protams, labprāt piedalītos labdarības akcijās.
Zigrīda Rubule, slimniece no Elejas: Neesmu interesējusies par šādām akcijām, tāpēc nav nācies tajās piedalīties. Esmu nodevusi sociālajam namam drēbītes un mantas, bet zvanījusi pa maksas telefona numuriem, lai ziedotu naudu, ne.
