Vienvakar centra veikaliņā «Elvi» savas pāris iegādātās preces, pateicoties jau gluži ierastam instinktam, nolēmu mājup stiept nevis mazajā, caurspīdīgajā un nereti neizturīgajā bezmaksas maisiņā, bet prāvākā, kurā varot nest vismaz desmit kilogramu.
Vienvakar centra veikaliņā “Elvi” savas pāris iegādātās preces, pateicoties jau gluži ierastam instinktam, nolēmu mājup stiept nevis mazajā, caurspīdīgajā un nereti neizturīgajā bezmaksas maisiņā, bet prāvākā, kurā varot nest vismaz desmit kilogramu. Lai arī pirkums ne īpaši apjomīgs, ieraduma pēc tādēļ, ka atkritumus jau labu laiku “krāju” nevis melnajos miskastes maisos, bet gan lielveikalu apzīmogotajās kulītēs. Jo tā kaut ar nelielu lepnumu var sev uzklapēt pa plecu, ka dabas piegružošanas jomā nedarbojos ar pilnu sparu, bet cenšos nesadalošās plastmasas vielas izmest pēc iespējas mazāk.
Taču liels bija izbrīns, kad prasītā maisiņa vietā man piedāvāja tumšbrūnu papīra iepakojumu. Pārdevējas kolēģe vēl laipni izsaucās, ka šie taču ekoloģiski un dikti labi. Nedomājot piekritu piedāvājumam, un, izgājis no bodes, pēkšņi sapratu, ka esmu paveicis gaužām sīku, bet jauku darbiņu, jo vismaz reizi mans nesamais uz atkritumu konteineru būs iepakots materiālā, kas drīz vien dabiski sadalās.
Vēl lepnāks par šo nieku kļuvu, kad atskārtu – no janvāra taču stājušies spēkā grozījumi likumā par dabas resursu nodokli, kas paredz aplikt ar nodokļa papildlikmi polietilēna iepirkuma maisiņus. Grozījumu mērķis ir veicināt to patēriņa samazināšanu.
Vides ministrija skaidro, ka arī citās Eiropas valstīs tiek piemērots papildnodoklis par tādu iepakojuma materiālu. Piemēram, Īrijā pēc tam, kad 2002. gadā polietilēna maisiņi tika aplikti ar nodokli 0,15 eiro (10 santīmiem) gabalā, piecos mēnešos iedzīvotāji to lietošanu samazināja par 90 procentiem!
Savukārt Ekoloģisko sistēmu institūta novērtējums par polietilēna iepakojuma plūsmām Latvijā 2005. gadā liecina, ka mūsu valstī šo maisiņu, kopirkumam pievienoja tirgotājs, patēriņš bija vismaz 18250 kilogramu. Tiek prognozēts, ka to apjoms palielinās vismaz par tonnu ik gadu. Parēķiniet, cik vienā kilogramā vien ir šo vieglo, bet dabai netīkamo kulīšu! Daļa maisiņu gaismas un ūdens ietekmē sadalās desmit līdz 20 gados, bet vairums plastmasas dabiskajā vidē nesadalās vispār, bet piesārņo dabu.
Jau minētajā veikalā “Ziņām” apstiprināja, ka pagaidām pircējiem pieejami gan polietilēna, gan ekoloģiskie maisiņi, bet lielākā daļa tirgotāju apgalvo, ka arvien neprasīs maksu par mazajiem iepakojuma materiāliem.
Gribas cerēt – lai gan tāpat pieejami bezmaksas maisiņi, arī mūsu sabiedrība varētu straujāk virzīties uz cēlo mērķi savus pirkumus mājup stiept papīra turzās vai auduma ķeselēs. Lepnums tādā brīdī ne tikai par dabas sargāšanu, bet arī tādēļ, ka papīra maiss nav apzīmogots ar kādu lielveikala marku. Tādējādi nav jābūt staigājošam reklāmas stabam, kas, turklāt samaksājot par maisiņu, popularizē kādu bodi. Un nav jāniekojas ar veselu baru mazu maišeļu!
