Šī nedēļa sākusies ar vecā gada aizvadīšanu un jaunā sagaidīšanu.
Šī nedēļa sākusies ar vecā gada aizvadīšanu un jaunā sagaidīšanu. Lai gan šajā naktī strādāju, šampanieti (bērnu) pusnaktī sanāca iedzert. Kopā ar draugiem, citiem taksistiem, pilsētas centrā noskatījāmies arī muzikālo izrādi un sagaidījām 2008. gadu. Līdz pulksten vieniem bija mierīgi, jo telefona līnijas bija pārslogotas, bet, kad tās “nāca vaļā”, sākās darbs bez apstājas. Pirms maiņas mājās ģimenes lokā ieturēju simboliskas vakariņas.
Interesanti, ka tai naktī nebija neviena tālā brauciena, visi pilsētas robežās. Galvenokārt klientus nācās vizināt no viena kluba uz otru, no vieniem draugiem pie otriem. Par taksistu strādāju jau četrus gadus, un, salīdzinot ar citiem Jaungadiem, šoreiz bija mazāk izbraukumu.
Par to, ka jāstrādā arī svētku dienās un naktīs, nesatraucos. Pats labāk izvēlos šīs reizes, jo izklaidēm laiks atliek citreiz. Jaungada naktī klienti ir laimīgi, priecīgi, pacilātā garastāvoklī, atvērtāki un arī dāsnāki.
Gada pirmajā dienā strādāju līdz kādiem pulksten septiņiem rītā. Otrdien bija tādi kā viļņi – stundu braukā, stundu brīvs. Klienti vēlējās nokļūt mājās no ciemošanās vietām, retāk doties viesos.
Gadījās arī parunāt ar policistiem. Braucu uz stāvvietu, un no mugurpuses redzu policijas mašīnu ar bākugunīm. Pie sevis domāju – noteikumus taču neesmu pārkāpis. Policists izkāpj un jautā, vai braukšu uz Rīgu – jāaizved dēls uz lidostu. Šonedēļ arī apciemoju radiniekus Valmierā. Brīvajās dienās labāk patīk, ka kāds cits pavizina.
Pārējās nedēļas dienas bija mierīgākas, bet brīvdienas gan jau atkal būs darbīgas, arī, kad cilvēki saņēmuši algu, izsaukumu ir vairāk.
Man brīvdienas sākas svētdien. Kopā ar draugiem domāju braukt slēpot, izbaudīt ziemas priekus, kamēr ir tāda iespēja.
Nereti sanāk vadāt tautā pazīstamus cilvēkus, redzēt kautiņus, dzirdēt ģimenes scēnas, asaras… No cilvēkiem daudz ko uzzinu, rodas pavisam cits skatījums. Reizēm gadās pa taisno doties uz policiju, ja klients izrādās nekaunīgs un nevēlas maksāt. Savukārt citreiz, braucot no “krekliem” līdz “rafam”, vismaz divdesmit reižu jāpasaka: “Jā!”
Vislabāk atmiņā paliek solīdie cilvēki, kas divreiz trīsreiz gadā “iznāk ārā”. Kopumā aizvadītais gads nebija ļoti darbīgs. Cilvēki kļūst mierīgāki, arī pieklājīgāki, vien pilnmēness laikā viņus joprojām ir interesanti pavērot.
