Vai atceraties, kāds bija iepriekšējo Saeimas vēlēšanu rezultāts?
Vai atceraties, kāds bija iepriekšējo Saeimas vēlēšanu rezultāts? Uzvarēja tie, kas negodīgi (daudz vairāk nekā citi) reklamējās televīzijā. Secinājums skaidrs: tai ir nenovērtēta loma smadzeņu skalošanā. Nav jābūt policijas statistiķim, lai zinātu, ka vairums nelikumību tiek pastrādāts tieši alkohola reibumā un ka par daudzām citām problēmām (tostarp veselības un garīgām) jāpateicas tieši šiem dzērieniem. Sabiedrības vairākumam (tiem, kuriem nešķiet aizraujoši nodarbināt savu prātu ar tādām lietām, vai laimīgi ir regulārie narkoloģisko dispanseru klienti vai bērnunamos pamestās sakropļotās dvēselītes) iepatikusies šī skandētā frāze, ka “pārmērīga” alkohola lietošana ir kaitīga. Mēs zinām, kā cilvēki pierod pie narkotikām – sākumā mazliet, un tad prasās vairāk un vairāk, līdz tas kļūst bīstami dzīvībai.
Saprotu, ka tā būs viena no retajām saucēja balsīm tuksnesī, taču ļoti gribu aicināt pilsētā nozīmīgus cilvēkus atbalstīt likumprojektu aizliegt alkohola reklamēšanu televīzijā un darīt to ar mediju starpniecību, lai būtu ko likt pretī smukulītim Džordžam Klūnijam, kas ar eleganci mums ballītei laipni piespēlē “Martini”. Es zinu, ka jums mājās ir tīņi un jūs noskatāties, kā viņi draugu lokā nodzeras, un ka jums sāp sirds par viņiem. Tad, lūdzu, dariet to zināmu pasaulei un jūs panāksiet vairāk nekā es, vienkāršs lauku zēns, kurš arī diemžēl spiests noskatīties radinieka (alkoholiķa) traģēdijā neskaitāmos cēlienos, lai gan viņam ir tikai mazliet pāri divdesmit. Vai kāds šiem jauniešiem jebkad būtu izskaidrojis, cik daudz ir “nepārmērīgi”, un vai viņi ir morāli sagatavoti svinēt savu nākamo kolēģu daudzgalvainās dzimšanas dienas? Atceros, mans tēvs pirms pāris gadiem strādāja lauku skoliņā, un viņš stāstīja, ka skolotāju istaba bija viena vienīga dzertuve – kā viena dzimšanas diena beidzās, tā jau jāklāj galds nākamajai (lielisks piemērs skolēniem!). Viņš jokoja, ka tik daudz nebija dzēris pat tad, kad vēl strādāja par kultūras nama direktoru. Pat ja jaunieši labprātīgi saņemtu tik nopietnu garīgu audzināšanu, kādu es, baznīcas solā sēdēdams, arī tad viņiem šad un tad rastos kārdinājums izmēģināt, cik tad ir “nepārmērīgi”, izaicinot savu vājo gribasspēku un labo apņemšanos. Mana pārliecība ir, ka tikai tāds cilvēks, kas paliek negrozāmi uzticīgs saviem principiem un pārliecībai, var sasniegt kaut ko pozitīvu vai vismaz atstāt labu priekšzīmi citiem. Lai Dievs jums palīdz tādiem būt!
